Baltijā

Igaunijai un Latvijai nākotnē draud riskanta "zaļās" enerģijas importētāju loma

Ja Igaunija un Latvija nesāks sadarbību "zaļās" enerģētikas jomā, abas valstis būs atkarīgas no citām valstīm, brīdināja Kersti Kaljulaida.
Sputnik
RĪGA, 9. septembris — Sputnik. Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida brīdināja Latviju par nepieciešamību ātrāk sākt "zaļās" enerģijas ražošanu, vēsta portāls ERR.
3. septembrī Tallinā sākās Lennarta Meri vārdā nosauktā konference, kas tradicionāli veltīta aktuāliem politikas, drošības un ekonomikas jautājumiem. Konferencē piedalījās arī Latvijas prezidents.
Latvijas un Igaunijas prezidenti apsprieda situāciju uz Eiropas Savienības un Baltkrievijas robežas, situāciju Afganistānā, reģionālos infrastruktūras projektus, kā arī sadarbību "zaļās" enerģētikas jomā.
Kaljulaida uzsvēra, ka Igaunijai un Latvijai ir jāuzsāk sadarbība "zaļās" enerģētikas jomā, jo pretējā gadījumā abas valstis paliks atkarīgas no citām valstīm.
Latvijā
Bet no ledusskapja labāk atbrīvoties: Latvenergo iesaka sekot elektrības cenām biržā
"Igaunijai un Latvijai patlaban ir labas iespējas sadarbībai ekoloģiski tīras enerģijas attīstībā un ražošanā. Pie tam mums jārīkojas ātri, jo pretējā gadījumā mēs joprojām paliksim "zaļās" enerģijas importētāji," teica Kaljulaida.
Viņa uzsvēra arī to, ka nāktos nopietni apspriest "zaļo tehnoloģiju" ieviešanas problēmu risināšanas metodes reģionā.
Sarunas gaitā abu valstu vadītāji pārrunāja arī tālāko sadarbību Afganistānā un cilvēktiesību pārkāpumus šajā valstī, sarežģīto situāciju uz Eiropas Savienības un Baltkrievijas robežas, kā arī apsprieda ES Austrumu partnerību perspektīvas un "Trīs jūru iniciatīvu".
Latvijā
ES piešķīrusi Latvijai 1,8 miljardus eiro ekonomikas atjaunošanai