Krievijā atslepenoti dokumenti, kas pierāda: Japāna gatavojās karam ar PSRS

RĪGA, 6. septembris – Sputnik. Krievijas Federālais drošības dienests pirmo reizi publiskojis dokumentus, kas apliecina: Japānas karavīri gatavojās karam ar PSRS, turklāt, kā noskaidrojies no dokumentiem, šīs darbības sākušās 1938. gadā, vēsta RIA Novosti.

Starp arhīva materiāliem, ar ko iepazinās RIA Novosti, ir arī pavēle 3. armijas daļām, izdota 1938. gada 9. augustā – PSRS un Japānas militārā konflikta laikā pie Hasana ezera.

Datus par Tokijas manevriem apstiprināja arī Kantonas armijas pēdējā virspavēlnieka Otodzo Jamada nopratināšana, kas notika 1949. gada decembrī, gatavojoties Habarovskas procesam pār japāņu kara noziedzniekiem. Protokols rāda, ka Jamada atzina: jau 1938. gada janvārī "atdevis pavēli 3. armijas daļām par kaujas gatavību gadījumam, ja sāksies karadarbības ar Padomju Savienību".

Toreiz Jamadu iecēla par 3. armijas komandieri. Tā bija dislocēta Mandžūrijā uz robežas ar PSRS, bet 1944. gadā viņš pārņēma Kantonas armiju. Komandieris atzina, ka viņa dotā pavēle liecina par pastiprinātu gatavību karam. Speciālisti uzskata, ka japāņu kareivji toreiz organizēja vērienīgu "izlūkošanu ar kaujām", novērtējot padomju spēku stāvokli un aizsardzības drošību. Divas nedēļas ilgās kaujas beidzās ar Sarkanās armijas uzvaru.

"Kantonas armijas spēki, pastiprinot gatavību karam pret Padomju Savienībai, izvirza daļu spēku koncentrācijai uz austrumu robežas rajonu," teikts pavēlē.

3. armijas komandiera rīcībā nonāca 7. divīzija, 11. un 12. lauka zenītartilērijas vienības, 8. pagaidu autovienība. Turklāt Tuaņšaņczi ciemā tika izvērsts 11. aviācijas pulks, Taipinlina rajonā – 16. aviācijas pulka 1. eskadriļa. To uzdevums bija "piesegt 2. un 7. divīzijas pārsviešanu un notriekt pretinieka lidmašīnas, kas traucē šim uzdevumam".

1940. gada 27. septembrī "ass" valstis Berlīnē parakstīja Trīspusējo paktu, kas nostiprināja agresīvo valstu kodola veidošanu ar Vāciju, Itāliju un Japānu priekšgalā. Maskavas un Tokijas savstarpējās neitralitātes līgums (1941. gads) uz zināmu laiku ļāva nodrošināt PSRS austrumu robežas, taču nemainīja vispārējo spēku izvietojumu.

Kara gados Japāna palika hitleriskās Vācijas sabiedrotā un neatteicās no plāniem – kara pret Padomju Savienību. Tā ar visām savām darbībām mērķtiecīgi pārkāpa vienošanos par neitralitāti, izstrādājot karadarbības plānu un organizējot regulāras diversijas.

Gatavojoties karam pret PSRS un citām valstīm, Japānas valdošās aprindas un nacionālie specdienesti lielas cerības lika uz bakterioloģiskā ieroča pielietošanu cīņu apstākļos. Japāņu militāristi uzskatīja, ka šim līdzeklim, iespējams, būs izšķirošā loma cīņā ar pretinieka spēkiem. Vielaikus Ženēvas protokols aizliedza tā pielietošanu no 1928. gada.

1945. gada 8. augustā PSRS, kuras rīcībā bija neapstrīdami pierādījumi tam, ka Japāna gatavo balterioloģiskos ieročus, un, ņemot vērā Berlīnes un Tokijas sabiedroto tandēmu, pieteica karu Japānai. Nākamajā dienā sākās Tālo austrumu kampaņa, kas ietvēra trīs operācijas: Mandžūrijas stratēģiskais uzbrukums, Dienvidsahalīnas uzbrukums un desants Kuriļās.

Padomju Savienības iesaistīšanās karā un Kantonas armijas sagrāve bija noteicošais faktors Japānas bezierunu kapitulācijā. 1945. gada 2. septembrī tās valdība parakstīja kapitulācijas aktu, kas iezīmēja Otrā pasaules kara beigas.

Pēdējo punktu konflikta noslēgumā pielika Habarovskas process, kurā Primorskas apgabala kara tribunāls piesprieda 12 bijušajām Kantonas armijas militārpersonām cietumsodu par Ženēvas protokolā aizliegta bruņojuma izstrādi.