RĪGA, 25. augusts — Sputnik. Šogad valsts, domājams, būs spiesta novirzīt dotācijas "Latvijas dzelzceļam", neskatoties uz uzņēmuma plānoto kadru samazināšanu izdevumu optimizācijas ietvaros, uzskata eksperti. Domājams, tiks atlaisti arī darbinieki – piemēram, Igaunijā dzelzceļš darbojas ar trīskārt mazāku štatu, stāsta Latvijas radio.
Pagājušajā nedēļā noskaidrojās, ka LDz plāno 700 darbinieku kolektīvu atlaišanu. Kadru samazināšanu iecerēts paveikt divos posmos. Septembrī un oktobrī pēc darbinieku sasniegumu novērtējuma un konsultācijām ar arodbiedrību plānots lauzt līgumus apmēram ar 200 darbiniekiem, pārsvarā – no administrācijas un palīgpersonāla vidus. Datus par otrajā posmā atlaižamajiem – apmēram 500 ražošanas darbiniekiem – LDz iesniegs Nodarbinātības valsts aģentūrā septembrī pēc tālākām konsultācijām ar Valsts dzelzceļa tehnisko inspekciju un arodbiedrību.
Ekonomikas ministrijas analītiskā dienesta vadītājs Jānis Salmiņš, komentējot informāciju, norādīja: tranzīta sarukums ir vairāku pēdējo gadu problēma, šī gada sākumā stāvoklis nav uzlabojies, tāpēc LDz ir spiests optimizēt izdevumus un štatu.
Viņš atgādināja, ka 2020. gadā kravu pārvadājumu apjoma kritums sasniedza 24 miljonus tonnu – vairāk nekā par 40% salīdzinājumā ar 2019. gadu. Viņaprāt, to pārsvarā ietekmējuši ilgtermiņa procesi un mērķtiecīga Krievijas politika kravu pārorientēšanas jomā.
Salmiņš uzsvēra, ka tranzīta loma ekonomikā pakāpeniski samazinās kopš 2000. gada sākuma. Pērn transporta nozare Latvijā sastādīja 7,4% no IKP, dzelzceļš - 2%. Arī nodarbināto skaits nepārsniedz 16-17 tūkstošus cilvēku, tātad 2%.
Analītiķis norādīja, ka kadru samazināšana LDz ir tikai viena no iespējām samazināt izdevumus. Notieko procesu optimizācija – cilvēkus aizvieto tehnika, un tā ir daudzu uzņēmumu nākotne.
Satiksmes ministrijas Dzelzceļa politikas departamenta direktors Kārlis Eņģelis atgādināja: pērn kravu apjoma būtiska sarukuma dēļ valsts bija spiesta palīdzēt saglabāt LDz ienākumu un izdevumu bilanci.
2020. gadā valstij nācās iejaukties pirmo reizi, lai nodrošinātu dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu. Pērn uzņēmumam piešķīra 24 miljonus eiro, atgādināja Eņģelis.
Ja 2021. gadā LDz būs vajadzīga finansiāla palīdzība, valstij vajadzēs atkal atvēlēt līdzekļus no budžeta.
Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozēja: domājams, atbalsts būs vajadzīgs arī šogad.
Patiesībā citu alternatīvu nav, grūti teikt tikai to, kāda summa būs vajadzīga. Jau laikā, kad kravu bija relatīvi daudz, teica, ka brīdī, kad kravu apjoms saruks, vajadzēs domāt, kā uzturēt dzelzceļa infrastruktūru. Šī nasta gulsies uz valsts budžeta pleciem, uzskata ekonomists. Jāsaprot tikai, cik tālu iespējams optimizēt Latvijas dzelzceļā darbu.
Jautāts, vai pastāv vēl optimizācijas iespējas kadru jomā, ekonomists norādīja, ka Igaunijas dzelzceļš strādā ar daudz mazāku komandu.
Āboliņš paskaidroja, ka agrāk kadru samazināšanu sākt nav ļāvis reģionālais jautājums. Daudzas darba vietas atrodas Latgalē – Rēzeknē, Daugavpilī. Tur ekonomiskais stāvoklis ir salīdzinoši smags, un kadru samazināšana nebija politiski populārs lēmums.