RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Eksperti konstatēja, ka tik liels skaits tukšu komerciālu telpu Vecrīgā nav redzēts kopš 2008.-2009. gada laikiem, stāsta Mixnews.lv, atsaucoties uz Skaties.lv.
Uzņēmēji vairs nespēj nomaksāt īres naudu un komunālos pakalpojumus centrā. Bez tūristiem nav peļņas, bez peļņas nav biznesa.
"Latio" nekustamo īpašumu menedžeris Ruslans Vengers atzīmēja, ka Vecrīga ir vissliktāk pieprasītais segments Latvijas galvaspilsētas centrā. Viņam piebalsoja komerctelpu nomas un pārdošanas eksperts Jānis Lipša, kurš apstiprināja: bizness tur buksē cilvēku trūkuma dēļ.
Nekādas iznomātāju atlaides nelīdz. Vecrīga ir pilna ar sludinājumiem "Izīrē", "Pārdot". Tomēr eksperti atzīmē, ka neviens nezvana un par īri vai pirkumu ne``interesējas.
Mazais bizness pārsvarā neriskē ieguldīt naudu telpās, pastāvot ļoti zemām izredzēm, ka kāds atnāks un kaut ko nopirks vai pasūtīs.
Dizaina apavu salona īpašnieks Vāgnera ielā Andis Apšenieks pastāstīja, ka veikalu atvēris tikai pirms mēneša. Viņš cerēja, ka, mazinoties karantīnas pasākumiem Rīgā ieradīsies tūristiem, taču visas cerības izgaisa vējā. Tūristu skaits ir niecīgi mazs, bet vietējie nevēlas izdot naudu. Galu galā septiņas dienas veikalā nekas netika pārdots.
Daudzi uzņēmēji, nespēdami sagaidīt labākus laikus, pieliek punktu biznesam – gan tirdzniecības tīkli, gan restorāni un bāri ar atvērtām terasēm.
Eksperti konstatēja, ka interese par Rīgas centru kritusies tik lielā mērā, ka neviens pat nevēlas izmantot iespēju iznomāt labāku vietu vai nopirkt to par zemāku cenu.
Vienlaikus Rīgas dome, aptvērusi problēmu, izvērtē iespēju piešķirt ievērojamu nekustamo īpašumu nodokļa atlaidi komerciālām telpām pagrabos un puspagrabstāvos.
Rīgas domes pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone pieļāva, ka tā būtu iespējams motivēt iznomātājus samazināt cenu vai ielaist nomniekus, kuri agrāk neplānoja atrasties Vecrīgā.
Taču nekustamo īpašumu eksperti un uzņēmēji uzskata, ka glābiņu varētu nest tūrisma plūsmas palielināšana, pareizāk sakot, tās atjaunošana līdz pirmspandēmijas līmenim.
Sertifikāti ir, tūristu nav
Atgādināsim, ka no 1. jūlija ES sāka darbību Covid-sertifikāti. Tas ir digitāls apliecinājums, ka cilvēks vakcinējies no Covid-19, pārslimojis Covid-19 vai koronavīrusa testa rezultāts ir negatīvs. Tajā ir nepieciešamā informācija: vārds, dzimšanas datums, sertifikāta izsniegšanas datums, atbilstošā informācija par vakcīnu, testu vai pārciesto slimību, kā arī unikāls identifikators.
Sertifikātam vajadzētu atvieglot ceļotājiem pārvietošanos pandēmijas apstākļos, taču, acīmredzot, pagaidām tas nav palīdzējis.
Jūlija sākumā žurnālisti pārbaudīja, vai ārvalstnieku skaits Rīgas centrā ir pieaudzis. Viņi ieraudzīja tikai vienu nelielu tūristu grupu, kuri klausījās gida stāstu angļu valodā, un dažus cienījama vecuma tūristus no Vācijas.
Igauņu izdevums ERR arī deva pesimistisku prognozi. Žurnālisti rakstīja, ka tūrisma kompānijām un sabiedriskās ēdināšanas iestādēm Latvijā šosezon nākas rēķināties tikai ar tūristiem no Baltijas valstīm.
Šogad 95% klientu Latvijas viesnīcās ir vietējie iedzīvotāji, lietuvieši un igauņi. Pēdējo – apmēram 15% no kopskaita, daudz mazāk, nekā bija gaidāms.
Krievijas tūristi Latviju neapmeklē tāpēc, ka valstī atzīst tikai ES vakcinācijas pasi, un tūristus ar izziņām no Krievijas uzskata par nevakcinētiem. Baltijas valstis pat atļāvušas iebraukšanu Ukrainas pilsoņiem.