RĪGA, 29. jūlijs — Sputnik. Nepilns darba laiks ir veids, kā slēpt reālus ienākumus un atbalstīt ēnu ekonomiku, intervijā Latvijas Radio sacīja VID vadītāja Ieva Jaunzeme. Viņa ir pārliecināta, ka nepilna slodze sekmē ienākumu slēpšanu un ēnu ekonomiku. Piemēram, atskaitēs nereti norādīts mazāks nostrādāto stundu skaits, nekā cilvēks nostrādājis.
Jāpiebilst, ka daudzi šādā veidā nodarbinātie jau ir atbrīvoti no minimālo iemaksu prasības, piemēram, jaunās māmiņas, studenti un invalīdi.
"Ja ir celtnieks, kurš dienā strādā četras stundas miljonu objektā, tad kaut kas nav kārtībā," sacīja Jaunzeme.
Taču sociālo tīklu lasītāji VID vadītājas izteikumus novērtēja ļoti negatīvi un pārmeta iestādei centienus likvidēt mazo biznesu.
"VIDs vispār neredz cilvēkus, tikai noziedzniekus. Iedomājos apkopēju - ienākumu slēpēju, kas trim frizētavām, bodītēm u.tml. katru dienu mazgā grīdas 3x8 un katrā uzņēmumā tikai 2 darba stundas norāda. Kas par navaru sanāk!" VID pieeju ironiski aprakstīja Ieva Freidenfelde.
"Traģiski ko tādu lasīt no valsts perspektīvas, kur liela daļa mammu strādā nepilnu darba laiku, lai savienotu to ar bērnu audzināšanu. UK šādi izteikumi būtu neiedomājami. Un tad Latvijā brīnās, kādēļ tik maz daudzbērnu ģimenes," viedokli pauda Rita Ignāte.
"Slikta sajūta. Neslēpju apgrozītos EUR savā uzņēmumā,lai gan strādāju pusslodzi, jo ir nedēļas, kad ir klienti, un ir nedēļas, kad nav... bet nepamet sajūta, ka valsts vēlas manu mazo,godīgo uzņēmējdarbību pakāpeniski izskaust, vēlas, lai es rukāju un nelaimīga izdegu," konstatēja Nelda Blūma.
"Mīļais VID, tad ķeriet tos daudzmiljonu objektu celtniekus, un lieciet mierā nozares, kur nepilna slodze ir nepilna slodze, un neko sashēmot nevar," dusmojās Jana Simanovska.
"Nez, VID var uzrādīt tiesu praksi ar vismaz desmit spriedumiem, kur konstatēts, ka ar nepilnu darba laiku tiek slēpti reālie ienākumi? Ja nē tad nevajag tukši muldēt un izdarīt vispārinājumus bez jebkāda seguma," bija sašutis Imants.
"SIA dibināšana jau ir noziedzīga nodoma apliecinājums. Vajadzētu pilnībā pāriet uz valsts uzņēmumiem," sarkastisku ideju pauda Reinis Pozņaks.
"Nevar noliegt, ka izmanto nelegāli. Es ideoloģiski par minimālām iemaksām, tik praktiski baidos, kas tur sanāks. Pats valsts pārvaldē esmu 4 nepilna laikus darbus strādājis. Ne nodokļu dēļ tas bija nepilns laiks, bet gan reāli noteikta slodze, gūta papildu pieredze un nauda," savu viedokli pauda jurists, konstitucionālo tiesību speciālists Edgars Pastars.
"Igaunijas VID ap 1300 darbinieku, Latvijas - ap 4000 (https://vid.gov.lv/lv/personals). Rezultāts LV - pusslodžu izskaušana ar represīvām nodokļu metodēm un pusslodžu darbinieku stigmatizēšanu. Bravo, bravo!" – neizpratnē bija latviešu dzejniece Liāna Langa Bokša.
Iepriekš valsts prezidents Egils Levits pauda, ka nepieciešamas korekcijas nodokļu reformā pašnodarbinātajiem un nepilna laika darbiniekiem. Viņš aicināja to novērtēt Finanšu ministrijas darba grupā.
No 1. jūlija stājās spēkā, ka minimālais obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir 1500 eiro, tāpēc par vispārējā kārtībā apdrošinātajiem strādājošajiem jāveic sociālās iemaksas 170 eiro apmērā. Ja strādājošā alga ceturksnī ir mazāka par 1500 eiro jeb trim Ministru kabineta noteiktajām minimālajām algām, tad darba devējam pašam jāveic minimālās sociālās iemaksas no starpības starp 1500 eiro un darbinieka nopelnīto šajā periodā.