RĪGA, 29. jūlijs — Sputnik. Latvijā aug tūkstošiem īpaši vērtīgu koku, kas atrodas valsts aizsardzībā. Kādi parametri jāņem vērā, lai tos atšķirtu, kas draud tiem, kuri pieļāvuši kļūdu? Par to stāstīja raidījums "Doma laukums" Latvijas radio 4 ēterā, vēsta Rus.lsm.lv.
Kādi ir aizsargājama koka parametri? Latvijas Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andris Svilāns pastāstīja, ka uzmanība jāpievērš stumbra apkārtmēram 1,3 metru augstumā no saknes kakliņa, kā arī koka augstumam. Pie tam svarīga ir arī koka suga, jo, piemēram, ozolam vai liepai normāls augstums, iespējams, būs neparasts osim.
DAP datu bāzē "Ozols" iekļautā informācija liecina, ka valsts aizsardzībā kopumā ir 12 tūkstoši koku. To saraksts pastāvīgi papildinās, jo vecie koki dažkārt iet bojā, toties citi sasniedz apmērus, kas nepieciešami aizsargājamajiem augiem.
Vēl ir arī vēsturiskie koki – tie, iespējams, ir kādu vēsturisku notikumu pieminekļi vai tiem ir savdabīgs stumbrs vai lapotne, tāpēc tie ir svarīgi ainavai. Koks arī pats par sevi var būt vēsturisks piemineklis, piemēram, ja tas reiz bijis pagānu dievu vai dabas pielūgsmes objekts.
Tiek apsargāti koki, kuros sev mājokli iekārtojuši īpaši aizsargājamu sugu kukaiņi, putni, sikspārņi un citi kukaiņi vai dzīvnieki.
Par tāda koka nociršanu pārkāpējam draud administratīva vai pat krimināla atbildība un naudas sods 55 minimālo algu apmērā.
Ja koks tomēr kaut kādu iemeslu dēļ ir jānocērt, piemēram, gadījumā, ja tas faktiski gājis bojā, atrodas līdzās mājoklim un var apdraudēt dzīvību vai veselību, ir jāsaņem atļauja to nocirst Dabas aizsardzības pārvaldē.