RĪGA, 27. jūlijs — Sputnik. Pandēmijas pirmo četrpadsmit mēnešu laikā vismaz pusotrs miljons bērnu zaudējuši vismaz vienu no vecākiem vai aizgādni. Par to liecina žurnāla Lancet pētījums.
Tā pamatā ir dati par mirstību 21 pasaules valstī, kurās kopumā fiksēti 77% nāves gadījumu Covid-19 dēļ, ieskaitot piecas ES valstis: Poliju, Vāciju, Spāniju, Itāliju un Franciju.
Noskaidrojies, ka laikā no 2020. gada marta līdz 2021. gada aprīlim miljons bērnu zaudējuši vienu vai abus vecākus, vēl pusmiljons – vecmāmiņas vai vectētiņus, kuri dzīvoja vienā mājā ar bērniem un rūpējās par tiem.
"Pēc katra otrā Covid-19 izraisītā nāves gadījuma paliek bērns, kurš pārdzīvojis vecāka vai aizgādņa nāvi. Līdz 2021. gada 30. aprīlim šis pusotrs miljons bērnu bija nepamanītas traģiskas sekas pēc trim miljoniem nāves gadījumu no Covid-19 visā pasaulē, un, pandēmijai attīstoties, viņu skaits pieaugs," pastāstīja viena no pētījuma autorēm, ASV Slimību profilakses un kontroles centra līdzstrādniece Sjūzena Hillisa izdevumam Euractiv.
Eksperti uzskata, ka šis skaits tikai pieaugs.
"Nākamo mēnešu laikā koronavīrusa štammu attīstības un vakcinācijas lēno tempu rezultātā pandēmija visā pasaulē var paātrināties, pat jau ievērojami cietušās valstīs, un miljoniem bērnu var palikt bāreņi," atgādina pētījuma otra autore, Džuljeta Anvina no Londonas Impērijas koledžas.
Pētniece no Oksfordas un Keiptaunas universitātes Lusija Kluvēra uzsver, ka bērnu aizgādņiem, it īpaši vecmāmiņām un vectētiņiem ir ļoti svarīgi vakcinēties no Covid-19.
"Mums jārīkojas ļoti ātri, jo ik pēc 12 sekundēm bērns zaudē aizgādni Covid-19 dēļ," viņa saka.
Pirms pandēmijas pasaulē bija apmēram 140 miljoni bāreņu. Bērni, kas zaudējuši vecāku vai aizgādni, var saskarties ar negatīvām īstermiņa un ilgtermiņa sekām veselībai, drošībai un labklājībai, viņiem aug risks saslimt, saskarties ar fizisku un seksuālu vardarbību, kā arī pusaudža grūtniecību.
Pētnieki aicināja steidzami izstrādāt iespējas, kā iekļaut Covid-19 seku apkarošanas plānos metodes bez vecākiem palikušo bērnu aizsardzībai.
"Mūsu dati rāda nepieciešamību nostādīt pirmajā vietā šo bērnu intereses un ieguldīt līdzekļus programmās un dienestos, kuri palīdzēs atbalstīt viņus jau tagad un atbalstīs nākotnē," saka Hillisa.
Pētnieks Sets Flaksmans no Londonas Impērijas koledžas atgādināja, ka "bārenības slēptā pandēmija ir globāla ārkārtas situācija, un mēs nevaram gaidīt līdz rītam, pirms sāksim rīkoties."
"Rīt būs pārāk vēlu patversmē nonākušam bērnam, kurš augs ar dziļu traumu. Mums nekavējoties jāatrod bērni aiz šiem cipariem un jāpastiprina kontroles sistēma, lai ikviens bērns saņemtu nepieciešamo atbalstu," viņš piebilda.
Eksperti uzsver, ka dati, iespējams, mazina problēmas mērogu, jo informācija par visiem Covid-19 nestajiem nāves gadījumiem nekļūst zināma.
"Lai cik skumji tas būtu, demogrāfiskie, epidemioloģiskie un medicīniskie faktori liek saprast, ka pandēmijas skarto bērnu patiesais skaits var būt daudzkārt lielāks," uzsvēra Anvins.