RĪGA, 22. jūlijs — Sputnik. Nodokļu reforma, kas vissāpīgāk skārusi pašnodarbinātos un personas ar daļēju slodzi, joprojām raisa asu kritiku iedzīvotāju vidū.
Atgādināsim, ka pārmaiņas, kas paredz sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bija ieviestas ar mērķi aizsargāt nelielu algu un honorāru saņēmējus, kā arī pašnodarbinātās personas un mikrouzņēmumu īpašniekus. Tomēr reālajā dzīvē, šķiet, rezultāts ir citāds.
"Bērna kopšanas laikā vienīgais iespējamais papildus ienākums ir autoratlīdzības līdz minimālajai algai. Pēc reformas tas kontā iepriekšējo 425 eiro vietā izskatās kā 375. Var teikt, pamperu mēneša norma, bet labuma man kā sociāli apdrošinātai personai no tā nekāda," savā lapā Twitter sūdzējās žurnāliste Sarmīte Kolāte.
Komentētāji atbalstīja tvīta autores sašutumu. Daži atgādināja, ka no obligātajām sociālajām iemaksām atbrīvoti vairāku kategoriju pilsoņi, tostarp arī personas ar bērniem līdz 3 gadu vecumam.
Tomēr Sarmīte Kolāte precizēja: iemaksas viņai patiešām nevajag maksāt, taču nodoklis tik un tā ir lielāks.
Atgādināsim, ka, speciālistu ieskatā, galvenās nodokļu pārmaiņas skārušas tos, kuri strādā ar nepilnu slodzi un pašnodarbinātos – viņu skaits Latvijā sasniedz aptuveni 34 tūkstošus. No 1. jūlija par nepilnas slodzes darbiniekiem jāmaksā obligātā minimālā sociālā iemaksa – 511,35 eiro ceturksnī, jeb mazliet vairāk nekā 170 eiro mēnesī.
Uzņēmēji kārtējo nodokļu reformu vērtē ļoti negatīvi. Pēc viņu domām, tā nav pārskatāma, ļoti sarežģīta un diezin vai veicina nodarbinātības pieaugumu valstī un pievilcīgākas biznesa vides veidošanu.
Divas nedēļas pēc likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" stāšanās spēkā koalīcijā pēkšņi sākās diskusija par nepieciešamību to grozīt. Likumu kritizēja pat valsts prezidents Egils Levits, kurš sarunā ar labklājības ministru Gati Eglīti aicināja koriģēt nodokļu izmaiņas pašnodarbinātajiem un ar nepilnu slodzi strādājošajiem.