Vācijā noraida ideju maksāt kompensācijas Ukrainai par "Ziemeļu straumi 2"

RĪGA, 16. jūlijs — Sputnik. Berlīnei nav jānodrošina Kijevai nekādas kompensācijas Krievijas gāzes tranzīta iespējamas pārtraukšanas gadījumā, paziņoja Bundestāga Ekonomikas un enerģētikas komitejas priekšsēdētājs Klauss Ernsts, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz izdevumu "Izvestija".

Politiķis uzsvēra, ka ir absolūti nepieļaujami Vācijai veidot savu enerģētisko politiku atbilstoši Ukrainas interesēm. "Ja tai (Ukrainai – red.) vajadzīga nauda, viņai jāvēršas pie tādiem starptautiskajiem donoriem, kā Eiropas Savienība," teica Ernsts.

Pasaulē

Bloomberg: Merkele pazemojusi Baidenu ar lēmumu par "Ziemeļu straumi 2"

14 Jūlijs 2021, 11:40

Jāpiebilst, ka pēdējā laikā republikā regulāri pieprasa kompensācijas par Krievijas-Vācijas cauruļvada "Ziemeļu straume 2" palaišanu un ne tikai.

Piemēram, Kijevas Globālistikas centra "Stratēģija XXI" direktore Oksana Iščuka ir pārliecināta, ka Ukrainai jāsāk pārrunas ar ES par iespēju kompensēt zaudējumus, ko rada "Turcijas straume" un "dienvidu" gāzes tranzīta zudums. Savu viedokli viņa pauda rakstā "Ukrinform".

"Mūsu valstij degvielas tranzīta pārorientācija Centrāleiropas virzienā pret "Turcijas straumi", saskaņā ar Ukrainas GTS operatora provizoriskajiem vērtējumiem, nozīmē 10-12 miljardu kubikmetru gāzes tranzīta zudumu gadā. Naudas izteiksmē tas orientējoši maksās Ukrainai 450 miljonus dolāru," atzīmēja eksperte.

Novatoriskās attīstības institūta Ģeopolitisko pētījumu centra direktors Dmitrijs Rodionovs radio Sputnik ēterā pauda viedokli, ka Kijevai neizdosies neko izkaulēt.

"Domāju, Turcijā tādiem izteikumiem vienkārši nepievērsīs uzmanību, lai nevajadzētu atklātiem vārdiem skaidrot Ukrainai, kurp tai vajadzētu iet. Nu jau iznāk smieklīgi: vispirms viņi pieprasīja kompensāciju par "Ziemeļu straumi 2", turklāt aplēsa miljardiem lielu summu, pēc tam pavisam aprakta, paziņojot, sak, esam gatavi atteikties no kompensācijas, ja viņiem "atdos Krimu". Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis aizbrauca uz Berlīni pie Vācijas kancleres Angelas Merkeles. Kā jau teica ukraiņu opozīcija, viņu tur maigi pasūtīja – Merkele tomēr ir pieklājīga sieviete. Manuprāt, ja Kijevā mēģinās ar tādiem ierosinājumiem ierasties pie Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana, tur runa būs stingrāka nekā ar Merkeli. Domāju, Kijevai pietiks prāta neizvirzīt pretenzijas Turcijai."

Dmitrijs Rodionovs

Novatoriskās attīstības institūta Ģeopolitisko pētījumu centra direktors

Iepriekš Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis paziņoja, ka, uzsākot "Ziemeļu straumes 2" ekspluatāciju, Kijevai būs vajadzīgas stabilas gāzes piegādes garantijas 10-15 gadiem. Bet tam, pēc viņa vārdiem, Ukrainai no ES esot vajadzīgas garantijas gāzes cenu jautājumā. Ukrainas GTS operatora vadītājs Sergejs Makogons pauda viedokli, ka par kompensāciju Ukrainai par "Ziemeļu straumes 2" palaišanu varētu kļūt jauns ilgtermiņa tranzīta līgums.

Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz divus gāzes cauruļvadus ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru apjomā gadā. Tas tiek izbūvēts no Krievijas krasta pāri Baltijas jūrai līdz Vācijai. Būvdarbi ir tuvi noslēgumam, pirmais cauruļvads jau pabeigts, otrais, domājams, tiks pabeigts līdz augusta beigām.

Video

Liekēži nav vajadzīgi. Ko Eiropā noslaucīs jaunā "Ziemeļu straume"

16 Jūnijs 2021, 13:30

Pret projektu aktīvi iebilst ASV, kas popularizē savu sašķidrināto dabasgāzi ES, kā arī Ukraina un vairākas Eiropas valstis. 2019. gada decembrī Vašingtona ieviesa sankcijas pret gāzesvadu. Maskava jau vairākkārt aicinājusi nepolitizēt situāciju un atgādina: "Ziemeļu straume 2" ir izdevīga gan Krievijai, gan Eiropas Savienībai.

Patlaban spēkā ir līgums, ko "Gazprom" un "Naftogaz" parakstīja 2019. gada nogalē. Krievija garantē 65 miljardu kubikmetru gāzes tranzītu līguma termiņa pirmajā gadā un pa 40 miljardiem – nākamajos četros gados. Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka līgums paliks spēkā visā tā darbības termiņā un Maskava neplāno atteikties no tranzīta caur Ukrainu pat pēc līguma termiņa beigām.