Latvijā

Latvija ieņem trešo vietu pasaulē rudzu eksporta jomā

Spriežot pēc eksporta apjomiem, Latvija aizņem 7,7% globālā rudzu tirgus. Pērn valsts pārdeva uz ārvalstīm 94% visas ražas.
Sputnik
RĪGA, 11. jūlijs — Sputnik. Saskaņā ar International Trade Center aplēsēm, 2020. gadā Latvija ieņēma trešo vietu pasaulē rudzu eksporta apjoma ziņā, vēsta Neatkarīgā.
Latvija nopirkusi Krievijā gandrīz visu eksportam paredzēto rudzu apjomu
Pirmo vietu ieņem Polija, kas eksportējusi 1,29 miljonus tonnu rudzu, otrajā – Vācija (265 tūkstoši tonnu), trešajā – Latvija (168 tūkstoši tonnu). Rudzu eksporta ziņā Latvija pērn apsteigusi Kanādu, Zviedriju, Lietuvu, Igauniju, Čehiju, Franciju un citas valstis. Latvijai pieder 7,7% globālā rudzu tirgus, spriežot pēc apjoma. Rudzu galvenie pircēji pērn bija uzņēmumi no Spānijas, Krievijas, Vācijas, Igaunijas, Lietuvas un Beļģijas.
Saskaņā ar CSP datiem, 2020. gadā rudzu raža Latvijā sastādīja 178 tūkstošus tonnu, tātad, neskaitot agrāko gadu krājumus un iespējamo reeksportu, valsts eksportējusi 94% visas ražas. Tas ir viens no augstākajiem eksporta rādītājiem.
Trešo vietu pasaulē rudzu eksporta ziņā Latvija ieņēmusi arī 2019. gadā. Tolaik Polija izveda 477 tūkstošus tonnu, Vācija – 257 tūkst., Latvija – 165 tūkst. tonnu rudzu. Tālāk sekoja Kanāda ar 141 tūkst. tonnu.
Bet 2018. gadā Latvija bija piektajā vietā ar 125 tūkstošiem tonnu. Lielāku apjomu eksportēja ne tikai Polija un Vācija, bet arī Krievija un Kanāda, bet sesto vietu ieņēma Ukraina.
Graudu pārvadājumi: pērn palīdzēja raža, šogad situāciju pasliktinās Krievijas kvotas
Rudzu patēriņa tradīcijas pasaulē nav tik izplatītas, tāpēc galvenie importētāji ir mērenās joslas valstis ziemeļu puslodē – Vācija, ASV, Spānija, Nīderlande, Krievija, Beļģija, Baltkrievija. Daudz importē arī Dienvidkoreja un Japāna.
Arī Latvija importē daudz – 2020. gadā rudzu importa apjomu ziņā tā ieņēma 8. vietu pasaulē. Tomēr valsts izdevumi rudzu importam bija četras reizes mazāki nekā ienākumi no eksporta. Rudzu eksports un imports saistīts gan ar patēriņa apjomu, gan klimata apstākļiem un graudu kvalitāti, kas dažādos gados var būt atšķirīga.
Tā kā klimata apstākļi Latvijā nav tik labi, kā valstīs, kur rudzi aug tālāk uz dienvidiem, nav nekāds brīnums, ka Latvijas eksporta ienākumi, aprēķinot uz vienu tonnu, ir mazāki nekā citiem. 2020. gadā Latvija uz rudzu eksporta rēķina saņēma 30 miljonus dolāru, šī rādītāja ziņā ieņemot ceturto vietu pasaulē. Polija nopelnīja 227 miljonus, Vācija – 69 miljonus, Kanāda – 41 miljonu. Rēķinot eksporta ienākumu ziņā, Latvijas daļa globālajā rudzu tirgū sastāda 6,7%.
"Labība sagūlusi veldrē": zemnieki stāsta par kviešu ražu
Rudzi nav pati ienesīgākā labības kultūra Latvijā. Kvalitatīvākā augsne izveidojusies Zemgalē un tiek izmantota kviešiem, bet rudzus audzē tur, kur apstākļi neļauj ievākt lielas ziemas kviešu ražas, pārsvarā – Vidzemē.
Tomēr jebkurā gadījumā rudzu audzēšana ir vienīgā Latvijas specializācija, kas nodrošina valstij stabilus eksporta ienākumus.