RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Latvijas tranzīta sektors cerēja, ka kravu apgrozījuma rādītāji šogad būs salīdzināmi ar rezultātiem gadu iepriekš, taču cerības neattaisnojās – pārvadājumu un pārkraušanas apjomi joprojām samazinās. Viens no iemesliem – kravu plūsmas sarukums no Baltkrievijas, pastāstīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits Latvijas radio 4 ēterā.
Viņš konstatēja, ka daudzi komersanti tagad ir spiesti pārorientēties uz jaunām kravām un jauniem klientiem, daļa nozarē nodarbināto, acīmredzot, būs spiesti pārkvalificēties.
Politiķis atgādināja: gada sākumā cerēts, ka kravu tranzīts caur Latviju saglabāsies apmēram tādā pašā apjomā kā pērn, taču tas krities uz Krievijas ostām aizgājušo ogļu un naftas produktu dēļ. Linkaits norādīja, ka visi pēdējo mēnešu notikumi Baltkrievijā atstāj savas pēdas, un tranzīta kravas no Baltkrievijas var vēl samazināties.
2021. gada pirmajos piecos mēnešos Latvijas ostas pārkrāva 17,5 miljonus tonnu (-9,9% salīdzinājumā ar pērno gadu), dzelzceļš apkalpoja 9 miljonus tonnu (-9,6%).
Linkaits atzina, ka kravu plūsmas kritums nes zaudējumus konkrētiem termināļiem. Termināļos strādā cilvēki, kuri saņem algu. Termināļi pakāpeniski ir spiesti pārorientēties uz cita tipa kravām, ieskaitot vietējās kravas, kuru apstrāde Latvijas ostās rit labi. Ministrs norādīja, ka vairāki termināļi Rīgā un Ventspilī spējuši sekmīgi pārorientēties, taču daļa darba spēka meklēs vietas citās nozarēs.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2020. gada laikā "transporta un glabāšanas sektorā bija 71 tūkstotis darba vietu, no tām 24,7 tūkstoši – transporta un glabāšanas palīgdarbos. Pie šīs sfēras pieder arī kravu apstrādes darbs.
Linkaits pastāstīja, ka pirms kāda laika darbu atsākusi Ostu, tranzīta un loģistikas padome, lai izanalizētu, vai nevajag likvidēt kaut kādus birokrātiskus šķēršļus kravu ceļā, kā uzlabot ostu un dzelzceļa kopīgo darbu un tā tālāk. Ministrs apliecināja, ka noteikts darbības plāns ir.
Tāpat viņš atzīmēja, ka dzelzceļa pievilcību cenšas palielināt arī ar tarifu palīdzību, piedāvājot izdevīgākus noteikumus konkrētām kravu kategorijām un ieviešot jaunu veidu pārvadājumus. Viņš konstatēja, ka novērojama kravu "pārsēdināšana" no autoceļiem uz dzelzceļa transportu – jau devušies ceļā pirmie vilcieni ar treileriem un pustreileriem, kuri uzstādīti uz speciālām platformām un brauc pa dzelzceļu no Rīgas uz Ventspili un Liepāju.
Politiķis konstatēja, ka nav iespējams aizvietot agrāko ogļu apjomu, tātad jāskatoties uz to kravu pievienoto vērtību, kas dodas caur Latviju.
Tāpat viņš pievērsa uzmanību kravas aviopārvadājumu perspektīvām caur Rīgu, kuru attīstību paātrinājusi pandēmija, piemēram, Rīgas lidostā top kompānijas DHL komplekss, kas kļūs par sadales centru visam Baltijas reģionam, savu kravu termināli būvēs Latvijas nacionālais aviopārvadātājs airBaltic, par šādu iespēju interesējas arī citas kompānijas. Tātad Rīgai ir liels kravas aviopārvadājumu centra potenciāls, apgalvoja Tālis Linkaits.