RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Jau tuvākajos gados Latvijai draud akūts ģimenes ārstu deficīts, jo aptuveni 27% šajā jomā strādājošo ir pensijas un pirmspensijas vecuma cilvēki, vēsta ReTV.
Latvijā ir 1263 ģimenes ārsti. Aptaujas dati parādīja, ka daudzi viņu vidū plāno doties pelnītā atpūtā, vēl 176 nav pieņēmuši lēmumu, tāpēc plānošana ir apgrūtināta.
Veselības ministrija apgalvo, ka ģimenes ārsti ir nozares prioritāte. Vairāk nekā pirms 10 gadiem resors nosprauda mērķi sagatavot pietiekamu skaitu jaunu ģimenes ārstu. Pirms pieciem gadiem šo speciālistu apmācības tika paplašinātas, tagad studijas turpina 150 jauni ģimenes ārsti, taču ar viņiem nepietiek, lai nomainītu tos, kuri var aiziet pensijā pārskatāmā perspektīvā.
Jau divus gadus ģimenes ārsti var saņemt eirofondu līdzekļus prakses iekārtošanai vai izdevumu kompensēšanai, ja viņi pārņem ģimenes praksi.
Saglabājas nevienlīdzība veselības aprūpes personāla sadalē pa reģioniem – uz to norādīja Veselības kontrole jau 2019. gadā. Liels skaits interesentu par brīvajām praksēm ir tikai Rīgā un Pierīgā.
Jauno speciālistu interesi par darbu reģionos vairo fakts, ka mediķiem, kuru rezidentūru apmaksā valsts, trīs gadus jānostrādā valsts vai pašvaldības veselības aprūpes iestādē.
Tomēr dažos pagastos jau vērojamas grūtības ar speciālistu meklējumiem. Piemēram, Valkas novada Ērģemes un Kārķu pagastos jaunu ģimenes ārstu, kurš pārņemtu praksi, meklē jau kopš maija. Pārrunas ar augstskolām un speciālistiem kaimiņu reģionos nebija rezultatīvas.
Pašvaldība ir gatava piešķirt jaunajam ārstam bonusus, atrisināt mājokļa jautājumu un nodrošināt labas iekārtas. Ērģemes pagasta vadītājs Pēteris Pētersons pastāstīja, ka pagastā iekārtots feldšera punkts. Kārķu vadība ir gatava ieguldīt naudu un panākt, lai telpas būtu vēl labākas.
Grūtības ar mediķu meklējumiem ir arī citos reģionos. Piemēram, trūkts speciālistu Ogrē, tāpēc tur iekārto dzīvokļus darbiniekiem bijušās poliklīnikas ēkā. Galvenais noteikums – Ogres slimnīcai ir jābūt pamata darba vietai, turklāt vismaz uz vienu slodzi. Ja valsts neapmaksā studentam rezidentūru, pašvaldība ir gatava uzņemties šos izdevumus un maksāt minimālo algu kā stipendiju.