RĪGA, 19. jūnijs - Sputnik. Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova komentēja Latvijas prezidenta Egila Levita vārdus par draudiem, ko krievu valoda radot Latvijai.
Noslēdzot Saeimas pavasara sesiju, prezidents Egils Levits vērsās pie parlamenta ar runu, kurā atkal paziņoja par to, ka krievu valoda rada "draudus" Latvijai, un atzīmēja, ka krievu valodas zināšanas nedrīkst būt kritērijs, lai pieņemtu kādu darbā, ja vien darba pienākumi nav saistīti ar attiecīgajām ārvalstīm.
Pēc viņa vārdiem, "ir jāpieliek punkts šim padomju mantojumam."
Zaharova vērsa Levita uzmanību uz to, ka par krievu valodas diskrimināciju Latvijā tiek runāts ES līmenī, kuras vērtības prezidents aizstāvēja savā runā.
"Vēlētos atbildēt Levita kungam, ka tas ir nevis padomju mantojums, bet ES tagadne. Demokrātija, pie kuras Latvija tik kaismīgi tiecās. Iespējams, Rīga ir nolēmusi novērst sabiedrības uzmanību no starptautiskās sabiedrības pretenzijām par Levita vadītās valsts iekšpolitiku, kas nodrošina sistēmisku krievvalodīgo pilsoņu diskrimināciju. Tā sakot, "pārtvert dienas kārtību". Ja tā, tad pārtveršana tiek atcelta," raksta Zaharova savā Telegram kanālā.
Viņa atgādināja, ka par nepieciešamību steidzami labot krievu valodas stāvokli republikā runāts ANO Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komitejas atzinumā, Eiropas Padomes Ministru vietnieku komitejas rezolūcijā par Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību realizāciju Latvijā, Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisāres Mijatovičas ziņojumā.
Krievu valodas stāvokli Latvijā kritizēja arī EDSO augstais komisārs mazākumtautību jautājumos Lamberto Zanjērs, pēc kura domām mazākumtautību skolu pilna pāreja uz mācībām latviešu valodā "nozīmē atkāpšanos no agrāk labi strādājušā divvalodu izglītības modeļa, kura pamatā bija viņa sniegtie organizācijas ieteikumi."
Zaharova uzsvēra, ka Maskava regulāri atgādina Rīgai par tās saistībām atbilstoši virknei starptautisku dokumentu, tostarp 1950. gada Konvencijai par cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību, 1960. gada UNESCO Konvenciju par cīņu pret diskrimināciju, 1965. gada Starptautisko konvenciju par jebkuras rasu diskriminācijas izkaušanu, 1966. gada Starptautisko līgumu par civilajām un politiskajām tiesībām, 1989. gada Konvenciju par bērna tiesībām un 1995. gada Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību.
"Šķiet, teorijā Rīga neuztver starptautiskas tiesības. Tad jāņem vērā "dzīve", kas prasa atzīt realitāti: krievu valodai ir jābūt atbilstošajam tiesiskajam statusam," piebilda Zaharova.
Latvijā dzīvo mazāk nekā divi miljoni cilvēku. Valsts valodas statuss valstī piešķirts tikai latviešu valodai. Krievu valodā runā aptuveni 40% valsts iedzīvotāju, taču tai ir svešvalodas statuss.
Krievijas ĀM regulāri piesaista ANO, ES, EDSO un Eiropas Padomes tiesībsargājošo iestāžu uzmanību Latvijas valdības diskriminējošajai politikai valodu jomā.