RĪGA, 17. jūnijs — Sputnik, Zinaida Juškeviča. Grozījumi, kas paredz obligāto sociālo maksājumu 170 eiro apmērā mēnesī neatkarīgi no summas, ko izdevies nopelnīt tiem, kuri strādā amatu apvienošanas kārtībā, pašnodarbinātajiem, patentu īpašniekiem vai autoratlīdzības saņēmējiem, stājas spēkā no 1. jūlija.
Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēdē VID, apstiprinot, ka minēto jaunievedumu būtība izskaidrota, demonstrēja savas mājas lapas attēlus, virtuālā asistenta Toma pārrunas, kā arī uzrakstus no Facebook un YouTube. Par cilvēku viedokli neviens nav apjautājies, toties, kā vienmēr, deklarēta vēlme nodrošināt sociālos labumus neapzinīgiem pilsoņiem un apkarot ēnu ekonomiku.
Sitīs vēlāk
No demonstrētās prezentācijas izriet, ka nodokļu rēķini par nepilnu slodzi strādājošajiem darbiniekiem netiks izstādīti uzreiz, bet katra nākamā ceturkšņa beigās. Proti, "laimes vēstulēs" būs pieprasīti nevis 170 eiro, bet trīskārt lielāka summa. Vēstule par trešo ceturksni pienāks uz Ziemassvētkiem, par ceturto – līdz 20. martam līdz ar pārrēķinu par visu aizvadīto gadu. Novēlošanās jēga nav īsti skaidra: acīmredzot, VID saglabā tiesības vērīgi izpētīt nodokļu ieņēmumus par katru aizdomīgo personu, pēc tam nesaņemto naudu pieprasīs no darba devēja.
Ar tiem, kuri darbus apvieno, viss ir vairāk vai mazāk skaidrs: ir kaut kādi darba devēji, viņus "spiedīs pie sienas" par nepilnu nodarbinātību, piespiedīs noteikti strādniekiem pilno minimālo algu vai atlaist. VID vadītāja Ieva Jaunzeme cer uz pirmo variantu: sak, "laimes vēstules" saņems uzņēmumi (piemēram, celtniecības kompānijas), kur personāls saņem mazāk par minimālo algu. Jaunzeme apgalvoja, ka visi uzņēmumi jau tagad varot visu apsvērt, aplēst savu reitingu un visus riskus.
Ar pašnodarbinātajiem būs grūtāk. Viņu skaits Latvijā sasniedz 54 062 cilvēkus. Viņiem stāsta, ka pensiju iemaksa pieaugusi no 5% līdz 10%, ka minimālais nodokļu aplikšanas objekts sastāda 1500 eiro ceturksnī. Pie tam piedāvāts līdz 2021. gada 23. jūlijam iesniegt VID apstiprinājumu, ka tekošie ienākumi šo summu nesasniedz. Tomēr obligāto iemaksu – 170 eiro tik un tā būs jāsamaksā, tikai līdz nākamā gada 23. jūlijam.
Radošo inteliģenci – no žurnālistiem līdz māksliniekiem, kuri agrāk saņēma honorārus, likumdevējs nolēmis likvidēt. Viņiem piedāvāti trīs scenāriji: joprojām saņemt honorārus, bet organizācijai, kas tos izmaksā, jāuzņemas aplikt tos ar nodokļiem, tāpat kā algu; pāriet pie pašnodarbināto statusa; saņemt atalgojumu no mītiskām "kolektīvām organizācijām" (runa ir par tādiem kantoriem kā Autortiesību aģentūra AKKA/LAA). Pēdējais variants paredz, ka sociālās iemaksas uzņemsies šie kantori, tātad tiem vajadzēs dīrāt ādas par tiesībām izmantot autordarbus, kas mūsdienu raidorganizācijām jau tāpat ir pārlieku dārgi.
Ar tādu kārtību VID tomēr tur aizdomās honorāru saņēmējus par viltībām un iesaka viņiem iesniegt ienākumu deklarāciju paralēli darba devēju iesniegtajai. Ja cilvēks no tās izvairīsies, sola nodokļu uzrēķinu. VID vērtē, ka honorāru "mērķauditorija" sasniedz 40 tūkstošus cilvēku.
Spēriens sociālajiem partneriem
Interesanti, ka valdības koalīcija, kas uz katra stūra spriedelē par sociālā dialoga lielo lomu, atkal ignorējusi sociālo partneru viedokli. Jau 27. maijā Latvijas darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera publicēja atklātu vēstuli prezidentam, premjeram un finanšu ministram ar lūgumu atlikt jaunā obligātā nodokļa ieviešanu.
Viņi ieteica mainīt sistēmas modeli, ko kopumā atzina par nepieciešamu, lūdza novērst trūkumus, iesaistot darbā sociālos partnerus. Atgādinot, ka nodokļu grozījumi likumdošanā parādījušies pirms pandēmijas, vēstules autori norādīja uz ierobežojumu negatīvajām sekām ekonomikā, to, ka ierobežojumi vēl nav atcelti un nav zināms, kad tas notiks. Organizācijas norādīja, ka sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu modelis izstrādāts steigā, tam ir trūkumi, tāpēc tas negatīvi ietekmēs tautsaimniecību, augs ēnu apgrozījums, bezdarbs, neapmierinātība, ekonomika tiks bremzēta.
Līdzīgus argumentus viņi atkārtoja Saeimas komisijas sēdē 14. jūnijā.
Kā darba devējs varēs pārbaudīt, vai VSAA un VID pareizi aplēsuši nodokļus? Pie kā vērsties pēc skaidrojuma, ja radušās šaubas par aprēķinu pareizību? Kurš darba devējs maksās papildu nodokli, ja darba ņēmējs nodarbināts vairākos uzņēmumos? Šie un citi LDDK viceprezidentes Elīnas Rītiņas jautājumi palika bez atbildes, lai arī runa ir par 240 tūkstošiem darbinieku.
Nodokļu aprēķinu mehānismu visiem, uz ko attiecināms jaunais modelis, VID nesniedza – vairāki risinājumi tiks izstrādāti trešajā ceturksnī, citi – ceturtajā, VID apliecināja deputātiem.
Komisijas sēdē noskaidrojās, ka decembrī darba devēji saņems kaut kādu papildu uzrēķinu par visiem darbiniekiem. Tā precizitāti pārbaudīt būs grūti. Cik daudzi nevainīgi saņems sodu, kāda papildu slodze gulsies uz grāmatvežu pleciem? Nav zināms. LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš prognozēja virkni uzņēmēju prasību Satversmes tiesā, jo anonimizētos uzrēķinus parastajā tiesā apstrīdēt būs grūti. Atliks apelēt pie tiesībām nodarboties ar uzņēmējdarbību.