Latvijā

Skudru inde, aerogrili, zobu suku turekļi: ko cilvēki pērk stresa mazināšanai

Impulsīvi pirkumi negatīvi ietekmē iedzīvotāju budžetu – pandēmijas laikā cilvēki pārgājuši tīmeklī, kur iespējas izšķiest naudu ir gandrīz bezgalīgas.
Sputnik
RĪGA, 16. jūnijs — Sputnik. Galvenie papildu tēriņi, kas nāk par ļaunu iedzīvotāju budžetam, ir izdevumi, bez kuriem varētu iztikt, liecina Swedbank Finanšu institūta pētījumi. Šādu viedokli pauduši 43% respondentu – par 8 procentpunktiem vairāk nekā 2018. gadā. Budžetu negatīvi ietekmē arī pirkumi atlaižu vai akciju laikā (36%) un ārpus mājām gatavotu maltīšu baudīšana, tostarp ēdiena piegāde (18%) vēsta reitingi.lv.
Lielākā daļa (92%) iedzīvotāju uzskata, ka spētu ietaupīt, bet 43% atzīst, ka ietaupījums varētu pārsniegt 50 eiro mēnesī.
Mediji raksta: latvieši atbrīvoti no naudas, dzīvokļiem, medicīnas un izglītības
Pētījumā norādīts, ka viens no faktoriem, kas veicina absolūti nevajadzīgus pirkumus, ir e-komercijas attīstība. Saskaņā ar aptaujas datiem, 89% Latvijas iedzīvotāju iepērkas internetā, turklāt katrs ceturtais atzīst, ka e-komercija pandēmijas apstākļos ir stimulējusi biežāk iegādāties preces, bez kurām citkārt droši varētu iztikt. Šādu pircēju lielākais īpatsvars sastopams jauniešu vidū, kā arī starp iedzīvotājiem ar augstiem vai vidēji augstiem ienākumiem, rīdziniekiem un citu lielo Latvijas pilsētu iedzīvotājiem. Tikai nepilna trešdaļa (29%) pircēju stingri apgalvo, ka e-vidē iegādājušies vien pašu nepieciešamāko.
"E-komercijas industrija pandēmijas laikā pamatīgi uzplauksi, ņemot vērā faktu, ka cilvēki ievērojami vairāk laika pavadījuši mājās, pie ierīcēm, veicot arī dažādus pirkumus. Svarīgi apzināties, ka tiem, kuriem ir tendence pirkt preces, impulsīvu iemeslu vadītiem, mājsēde komplektā ar bagātīgo tirdzniecības piedāvājumu internetā var radīt būtiskus personīgo finanšu sarežģījumus. Viegla preču pieejamība internetā, iespēja saņemt preces, neizejot no mājām, un daudz brīva laika, apsīkstot dažādām ārpusdarba aktivitātēm, nenoliedzami veicina nelietderīgu iepirkšanos. Nereti tas, kas mirkļa iespaidā šķiet pievilcīgs, moderns un neparasts, rūpīgāk padomājot, izrādītos nevajadzīgs un nelietderīgs. Iepriekšminēto apstākļu dēļ pārdomu mirkli nereti izlaižam, tāpēc vēl svarīgāka nekā agrāk ir finansiālā disciplīna un rūpīga savu finanšu plānošana," stāsta Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.
Ar ko Latvijas iedzīvotāji nodarbojas Internetā pandēmijas periodā
Kā nelietderīgus pirkumus patērētāji visbiežāk minējuši apģērba (31%) un pārtikas (31%) iegādi internetā. Salīdzinoši bieži bez īpašas vajadzības tiek pirkta arī kosmētika, skaistumkopšanas līdzekļi (23%) un medikamenti, uztura bagātinātāji (23%), kā arī saimniecības preces (18%) un sadzīves tehnika (18%) – putekļu sūcēji, vafeļu pannas, aerogrili. Visretāk nelietderīgo pirkumu sarakstā iekļauta datortehnika un mobilie tālruņi (5%).
Nelietderīgiem pirkumiem internetā pandēmijas laikā galvenokārt ir psihoemocionāls iemesls – vēlme sevi iepriecināt, uzlabot noskaņojumu (63%), kas visspilgtāk izpaužas trīsdesmitgadnieku vidū, bet gana bieži sastopams arī starp augsta atalgojuma saņēmējiem un pilsētu iedzīvotājiem kopumā. Kā nelietderīgo pirkumu stimuli minēti salīdzinoši vieglāka preču pieejamība internetā (37%), impulsīvi lēmumi (34%), vēlme mazināt stresu (28%) un pārdevēju mārketinga aktivitātes un atlaižu akcijas (28%). Zīmīgi, ka vidēji augstu ienākumu saņēmēji (700–1000 eiro) gandrīz divreiz biežāk nekā pārējā sabiedrība pie nelietderīgu pirkumu stimuliem ierindo garlaicību un daudz brīva laika, kas tiek patērēts iepērkoties.
Kā cilvēkiem Latvijā iepaticies pirkt pārtiku internetā
"Aicinot nosaukt pašu nelietderīgāko pirkumu, kas veikts internetā pandēmijas laikā, iedzīvotāji min visdažādākās lietas – zobu birstes turētāju, plāksteri tievēšanai, ādas tipam neatbilstošu sejas masku, skudru indi, vitamīnus, piecpadsmito bikšu pāri, termosa pudeli, rotaļlietas un dažādus niekus no Ķīnas. Šīs atbildes vēl vairāk apstiprina faktu, ka nereti gadās nopirkt lietas, kas mums ne vien nav piemērotas, bet patiesi nav nepieciešamas pēc būtības. Tas varētu arīdzan būt signāls par nespēju atteikties no iepirkšanās tikai procesa pēc. Šādos gadījumos svarīgi apzināties, kad tā sāk kļūt par problēmu, un attiecīgi rīkoties – atrast citu nodarbi, kas sniedz vajadzīgo gandarījumu, samazināt ienākošos reklāmas paziņojumus, veikt tēriņu uzskaiti un noteikt to optimālo summu mēnesī, kā arī pirms jebkura pirkuma veikšanas vismaz pāris dienas nogaidīt," iesaka Evija Kropa.