Latvijā

Valsts drošības dienests aprunājies ar dziedātāju Jāni Lemeži

Skatuves mākslinieks Jānis Lemežis, kurš dziedāja Krimā latviešu valodā, bija spiests paviesoties Latvijas Valsts drošības dienestā - profilakses nolūkā.
Sputnik
RĪGA, 14. jūnijs — Sputnik. Latviešu dziedātājs Jānis Lemežis izraisīja Latvijas specdienesta dusmas, uzstājoties starptautiskajā kara dziesmas festivālā Krimā ar dziesmu "Balāde par karavīru", kuru pats pārtulkojis latviešu valodā un pat kļuva par festivāla sudraba balvas ieguvēju.
Viņa uzstāšanās nepalika nepamanīta arī dzimtenē. Latvijā, kur neatbalsta latviešu pilsoņu braucienus uz Krievijas Krimu, Valsts drošības dienestā (VDD) pauda sašutumu par Lemeža rīcību un apsolīja novērtēt notikušo kompetences ietvaros.
Pie latviešu dziedātāja pēc uzstāšanās Krimā ķersies Latvijas VDD
Pēc novērtēšanas VDD nolēma aprobežoties ar preventīva rakstura pārrunām, kuru laikā dziedātājam izskaidroja situāciju un informēja par tādas rīcības iespējamām tiesiskajām sekām, ziņo Bb.lv.
Iepriekš Lemežis apgalvoja, ka esot gatavs atkal doties uz Krimu, ja tur norisināsies kāds interesants konkurss. Dziedātājs skaidroja, ka Krimā viņš ieguva jaunus draugus, kontaktus, iepazinies ar daudzām kultūrām un beigu beigās uzstājies uz lielas skatuves ar dzīvu mūziku.
Starp citu, pēc atgriešanās Latvijā dziedātājs turpināja darbu pie sava pirmā albuma krievu valodā.
Jāpiebilst, ka kara dziesmas festivālu Jaltā, kas aizritēja no 29. aprīļa līdz 1. maijam, apmeklēja rekordliels dalībnieku skaits no visas pasaules. Konkurss saņēma vairāk nekā 300 pieteikumus no 51 valsts. Pusfinālā izgāja izpildītāji no 15 valstīm.

Krima un Krievija

Atgādināsim, ka Krima atgriezās Krievijas teritorijā pēc referenduma 2014. gadā. Tautas balsojumā 96,77% Krimas Republikas vēlētāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju atbalstīja iestāsanos Krievijas Federācijas sastāvā. Referendums notika pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī.
Saskaņā ar ES direktīvu, no 2014. gada ES juridiskajām personām aizliegts pārdot ES rezidentiem ceļojumus uz Krimu. Par tādiem pārkāpumiem seko brīdinājums vai pat naudas sods – tas atkarīgs no vietējo likumu stingrības.
Par sankcijām un propagandu: kā Sputnik autors gāja uz nopratināšanu VDD
Latvijas Ārlietu ministrija aicina atturēties no braucieniem uz Krimu, norādot uz saspringto situāciju drošības jomā Krimas pussalā, ko uzskata par nelikumīgi anektētu Ukrainas teritoriju, kā arī uz to, ka šajos apstākļos ceļotāji var nesaņemt konsulāro palīdzību.
Tomēr ārvalstu delegāti daudzkārt apciemojuši Krimu. Viņi nonākuši pie viena secinājuma – Krimas pussala kļuvusi par Krievijas daļu uz tautas likumīgas gribas izpausmes pamata. Krimiešu izvēle referendumā – pievienoties Krievijai – saistīta ar reģiona iedzīvotāju interesēm.