RĪGA, 10. jūnijs - Sputnik. Saeima nobalsoja par Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona izdošanu aizturēšanai un apcietināšanai saistībā ar spiegošanu, ziņo Lsm.lv.
Lēmuma projektā, ko Saeimas prezidijā iesniedza parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, teikts, ka tas ir par piekrišanu 13. Saeimas deputāta Ādamsona kratīšanai, par kratīšanas veikšanu Saeimas deputāta dzīvesvietā un darba vietā, viņa aizturēšanai, apcietināšanai un citu drošības līdzekļu piemērošanai, kā arī aizturēšanas un kratīšanas rezultātā izņemto priekšmetu apskatei.
Šī projekta izskatīšanai šorīt tika sasaukta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas slēgta sēde, bet plkst. 9.00 - Prezidija sēde, kas izskatīja šā jautājuma iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā.
"Par" nobalsoja 69 deputāti, "pret" - pieci, četri atturējās.
Pēc Latvijas Televīzijas neoficiālās informācijas, Ādamsons tiek turēts aizdomās par spiegošanu Krievijas labā, bet Valsts drošības dienestam ir aizdomas par 43 epizodēm.
Ādamsons ir Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas loceklis, un viņam nav piekļuves valsts noslēpumam.
Pats Ādamsons paziņoja, ka viņam nav ne mazākās nojausmas, kas viņam tiek inkriminēts.
"Grēkus aiz sevis es nejūtu, un lai ko [Saeima] pieņemtu, man grūti komentēt to, ko es pat nezinu. Man nav ne mazākas nojausmas, kas man tiek inkriminēts," teica Ādamsons Saeimas sēdē.
Viņš norādīja, ka nebija uzaicināts piedalīties Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē, kur tika izskatīts šis jautājums, un nav iepazinies ar Ģenerālprokuratūras vēstuli.
"Paskatīsimies, ar ko šīs cirks beigsies," teica deputāts.
Jānis Ādamsons jaunībā dienēja Robežapsardzības karaspēka vienībās Tālajos Austrumos, kur ieguvis iesauku "Kapitan Akula" (Kapteinis Haizivis). No 1994. līdz 1995. gadam bijis Latvijas iekšlietu ministrs. Šajā laikā notika Ivana Haritonova vadītā noziedzīgā grupējuma "komandieru" aizturēšanas operācija. Valda uzskats, ka tā deva iespēju pielikt punktu noziedzības patvaļai valstī 90. gados.
2000. gadā Jānis Ādamsons vadīja parlamentāro izmeklēšanas komisiju "Pedofilijas lietā", togad no Saeimas tribīnes viņš paziņoja, ka liecinieki minējuši, kā iespējamos pedofilus premjeru Andri Šķēli, tieslietu ministru Valdi Birkavu un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru Andreju Sončiku.
2007. gadā Ādamsons sekmīgi apstrīdēja Eiropas Cilvēktiesību tiesā aizliegumu kandidēt vēlēšanās, pēc tam 2009. gadā tika ievēlēts Rīgas domē, bet 2010. gadā — Saeimā.