ASV mežos skan apdullinoša dunoņa. Pēc 17 vientulībā pazemē pavadītiem gadiem miljardiem sarkanacainu cikāžu parādījušās dienas gaismā pēdējai metamorfozei: sastapt partneri, atstāt pēcnācējus un nomirt.
Periodiskās cikādes ar 17 gadu dzīves ciklu ir unikāli kukaiņi. To kāpuri dzīvo zem zemes, vismaz 30 cm dziļumā un pārtiek no augu sakņu sulām. 17. dzīves gadā pēc piecām attīstības stadijām nimfas iznāk zemes virsū.
Virszemē kukaiņi klāj kokus un zemi. Tēviņi piepilda gaisu ar dūkoņu un svilpieniem, lai piesaistītu mātītes uzmanību.
Cikāžu parādīšanos un attīstību ietekmē temperatūra. Zinātnieki fiksējuši lielu skaitu kukaiņu pirms ieplānotā termiņa 2017. gadā. Entomologi uzskata, ka tas, iespējams, saistīts ar globālo sasilšanu.
Kukaiņi nav bīstami cilvēkam un tikpat kā nekaitē augu valstij, lai arī jaunie augi var ciest, kad no tiem pārtiek liels skaits kukaiņu un mātīte dēj olas.
Paskatieties uz cikāžu "dzīvi" ASV fotogrāfes Oksanas Veiras fotouzņēmumos.