RĪGA, 4. jūnijs – Sputnik. Eiropas Savienība spiesta atlikt pārrunas par reformām, kas skars tiešo izmaksu sistēmu fermeriem, kas saņem Briseles agrāro fondu palīdzību. Puses nav spējušas vienoties, cik "zaļam" jābūt fermerim, lai saņemtu Eiropas Savienības subsīdijas, vēsta Sputnik Meedia.
Domstarpības starp Eiropas Parlamentu un alianses padomi, ko veido dalībvalstu lauksaimniecības un zvejniecības ministri, ir pārāk sarežģītas, lai tās izprastu ES bagāto agrāro fondu līdzekļu sadalē neiesaistīti cilvēki.
Skaitļi, par kuriem neizdevās vienoties apspriedes dalībniekiem, cita starpā nosaka arī, kāda minēto fondu līdzekļu daļa paredzēta tikai fermeru saimniecībām, kas pieņēmušas paaugstinātas ekoloģiskās prasības. To izpilde paredz jaunas, Baltijas lauksaimniekiem bieži vien neraksturīgas rūpes un zemnieku dabas aizsardzības jomā veikto pūļu administratīvās uzskaites sarežģītas sistēmas.
Igaunijas lauku dzīves ministrs Urmass Krauze pārrunu izgāšanās kontekstā paziņoja: "Esam nonākuši situācijā, kad, no vienas puses, pret mums vērsts spiediens, lai panāktu kompromisu, bet no otras puses, bez atbildes palikuši vēl vairāki svarīgi jautājumi, ko nepieciešams saskaņot."
Pārvest visas saimniecības uz ekoshēmām
Par ekoloģiju īpaši satraukto Eiropas Parlamenta deputātu, Eiropas Komisijas un alianses dalībvalstu lauksaimniecības ministru domstarpības izrādījies neiespējami pārvarēt, ziņoja arī Somijas Lauksaimniecības ministrija. Nacionālās valdības, pārsvarā – Austrumeiropa ļoti piesardzīgi vērtē agrāro fondu līdzekļu sadales sistēmas reformēšanas mēģinājumus un visu ES "Vienoto agrāro politiku" (CAP).
Tiešās subsīdijas "austrumu" fermeriem vēl aizvien ir mazākas nekā līdzekļi, ko saņemt viņu kolēģi Rietumeiropā. Jaunu noteikumu un prasību ieviešana, lai arī tās vērstas uz kopīga mērķa sasniegšanu – cīņu ar klimata pārmaiņām, rada bažas par to, ka izmaksas zemnieku saimniecībām trūcīgākajās alianses valstīs joprojām nepieaugs, pašu zemnieku izdevumi pieaugs. САP reforma paredz, piemēram, obligāto ekoloģisko shēmu ieviešanu un to daļas ātru palielināšanu lauksaimniecības ražošanā. To pielietojums liek strauji ierobežot sintētisko minerālmēslu, pesticīdu, augu attīstības regulatoru, uztura piedevu apjomu vai pilnībā atteikties no tiem.
Eiropas kompetentā padome iesaka līdz 2030. gadam palielināt pēc ekoloģiskajām shēmām strādājošo saimniecību skaitu līdz 20%. Patlaban to daļa nepārsniedz 9% no visām fermeru saimniecībām ES. Eiropas Parlaments pieprasa 30% un piešķirt gandrīz 59 miljardus eiro ekoloģiskās saimniekošanas plašas ieviešanas vajadzībām. Šī summa veido gandrīz piekto daļu no līdzekļiem, ko Brisele izmaksā fermeriem. Dažādu iemeslu dēļ abas strīda puses neapmierināja arī kompromisa varianti.