RĪGA, 28. maijs – Sputnik. Igaunija pienācīgi novērtējusi PSRS laikos ražoto poļu trieciena lidmašīnu dalību manevros "Pavasara vētra 2021" – abu valstu gaisa spēku virsnieki "apmainījās" ar valsts apbalvojumiem īpašā svinīgā ceremonijā NATO aviobāzē Emari netālu no Tallinas, stāsta Sputnik Meedia.
Par ko poļu Pīrāgs saņēma medaļu no Igaunijas
Igaunijas Aizsardzības spēku preses dienests vēsta, ka militārajās mācībās "Pavasara vētra 2021" trieciennieki Su-22M4K (tā ir 60. gadu pirmajā pusē izstrādātā padomju iznīcinātāja-bumbvedēja Su-17 dziļa modifikācija) bija vienīgā Eiropas Gaisa kara spēku vienība, kas nometa bumbas Igaunijas teritorijā. Igaunijas GKS komandieris brigādes ģenerālis Rauno Sirks apbalvoja Polijas 21. taktiskās aviobāzes eskadriļas komandieri apakšpulkvedi Gžegožu Pirogu, kurš jau septīto reizi piedalās "Pavasara vētrā", savukārt posma komandieris apakšpulkvedis Andžejs Turskis saņēma 3. pakāpes medaļu par nopelniek Gaisa kara spēku priekšā.
Polijas vēstniecības Igaunijā kara atašejs pulkvedis Andžejs Dilongs pasniedza Sirkam un GS kapteinim Alijam Grabi 3. pakāpec medaļas par nopelniem Polijas armijas priekšā. Laimīgos medaļu īpašniekus apsveica arī Polijas vēstnieks Igaunijā Gžegožs Kozlovskis.
Uzrunājot poļu pilotus, ģenerālis Sirks atgādināja viņiem par notikumiem Krimā 2014. gadā, kas deva ieganstu NATO misijai Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanai.
"Varšava bija starp pirmajām valstīm, kas ļoti ātri reaģēja uz šķiem notikumiem. Jau dažas nedēļas vēlāk Polija nolēma piedalīties toreizējās mācībās "Pavasara vētra" un ne vienu reizi vien atbalstījusi misiju Baltijā gaisa telpas drošībai," viņš stāstīja.
Atbildei Polijas vēstnieks paziņoja, ka, piedaloties NATO gaisa misijā Igaunijā, Polija demonstrē politisko gribu, militāru gatavību atbalstīt Tallinu un savu nacionālo autoritāti. "Jūs varat rēķināties ar Poliju, varat rēķināties ar mums," apgalvoja Dilongs.
"Stihijas" satrakojušās pie Krievijas robežām
Patlaban Igaunijā turpinās starptautiskās mācības "Pavasara vētra" (no 17. maija līdz 5. jūnijam). Mācībās piedalās gandrīz 7 tūkstoši kareivju no Igaunijas, ASV, Lielbritānijas, Latvijas, Polijas, Itālijas, Francijas un Dānijas. NATO karavīri regulāri piedalās manevros Igaunijā, aizbildinoties ar "Krievijas savaldīšanas" stratēģijas īstenošanu, kas parādījusies ar ASV iniciatīvu alianses samitā Varšavā 2016. gadā.
Maskava jau vairākkārt norādījusi, ka, aizbildinoties ar Baltijas valstu drošību, NATO faktiski pietuvinājusi savas armijas bāzes pašām Krievijas robežām. "Izaicinājumu ģeogrāfija mūsu valstij ir paplašinājusies, pieaugusi militārā spēka loma starptautisko problēmu risināšanā. NATO uzskata Krieviju par galveno draudu faktoru, audzē militāro potenciālu pie mūsu robežām," šajā kontekstā uzsvēra Krievijas aizsardzības ministrs armijas ģenerālis Sergejs Šoigu.
Kremlis jau vairākkārt atgādinājis: Krievijai nav nekādu nodomu uzbrukt kādai NATO valstij. Prezidents Vladimirs Putins apsūdzības par agresiju nosauca par "runām nabago labā".