RĪGA, 22. maijs - Sputnik. Pētnieku grupa no ASV un Itālijas atklājusi iepriekš nezināmu kvazikristālu, kas veidojies pirmās kodoliekārtas – "Trinity" sprādziena vietā Alamogordo, Ņūmeksikas štatā, stāsta RIA Novosti, atsaucoties uz žurnālu Proceedings of the National Academy of Sciences.
Pētnieki konstatējuši, ka atradums ir ķīmisks savienojums Si61Cu30Ca7Fe2. Pēc struktūras tas veido ikosaedru.
Kristāls atrasts sarkanā trinitīta paraugā – stiklā, par ko pārvērtušās smiltis un varš no elektropārvades līnijām, ko izmantoja kodolizmēģinājumā.
Kvazikristāli ir no atomiem sastāvoši cieti ķermeņi, kas neveido kristāliskos režģus, taču tiem ir sakārtota struktūra un citas parastu kristālu īpašības, ieskaitot spēju koherenti izkliedēt krītošo izstarojumu.
Atklājums palīdzēs labāk izprast kodolsprādzienu sekas. Zinātnieki pastāstīja, ka parasti analizē radioaktīvos atkritumus un gāzes, lai izprastu, kā bija veidots lādiņš un kādi materiāli tajā bija. Taču to sairuma laiks ir visnotaļ īss, bet kvazikristāli var pastāvēt mūžīgi.
"Trinity" sprādziens notika 1945. gadā Amamogordo poligonā Ņūmeksikas štatā ASV. Sprādziena jauda bija ekvivalenta aptuveni 21 kilotonnai trotila.
Izmēģinājumi notika Manhetenas projekta ietvaros. ASV radīja trīs kodolbumbas. "Trinity" izmēģinājumos uzspridzināja lādiņu, kam bija piešķirts nosaukums "Mantiņa" (The Gadget), abas pārējās šī tia bumbas – "Mazuli" un "Resnuli" – nometa uz Hirosimas un Nagasaki.