RĪGA, 18. maijs — Sputnik. Valsts uzņēmuma "Latvijas Valsts ceļi" speciālisti ir apstiprinājuši prioritāro autoceļu posmu sarakstu, kuros tiks uzstādīta vidēja ātruma kontroles sistēma. Kopumā tādu posmu ir 16, ziņo organizācijas mājaslapa.
Attiecīgo autoceļu posmu izvēle balstās uz ceļu satiksmes negadījumu statistiku pēdējo trīs gadu laikā, tāpat vērā tiek ņemta satiksmes intensitāte, kravas transporta īpatsvars un apdzīšanās aizlieguma esamība.
VSIA "Latvijas Valsts ceļi" publicēja šādu posmu provizorisko sarakstu:
• autoceļa Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (A7) posms no 24,2. līdz 40,1. kilometram;
• autoceļa Rīga-Liepāja (A9) posms no 156,6. līdz 169,4. kilometram;
• autoceļa Krievijas robeža-Rēzekne-Daugavpils-Lietuvas robeža (A13) posms no 81,8. līdz 88,5.kilometram;
• autoceļa Cēsis-Vecpiebalga-Madona (P30) posms no 22,1. līdz 29,2.kilometram;
• Rīgas apvedceļa (A5) posms no 23. līdz 28,7.kilometram;
• autoceļa Rīga-Igaunijas robeža (A1) posms no 13,4. līdz 20. kilometram;
• autoceļa Inčukalns-Valmiera-Igaunijas robeža (A3) posmā no 36,2. līdz 38,9. kilometram;
• autoceļa Rīga-Ventspils (A10) posmā no 24. līdz 30,8. kilometram;
• autoceļa Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža (Veclaicene) (A2) posmā no 54,4. līdz 62,2. kilometram;
• autoceļa Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža (A6) posms no 102,2. līdz 116,1. kilometram;
• autoceļa Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža (A6) posmā no 150,2. līdz 159,7. kilometram;
• autoceļa Rīga-Liepāja (A9) posmā no 26. līdz 38,2.kilometram;
• autoceļa Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža (A8) posmā no 49,4. līdz 69,3.kilometram;
• autoceļa Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža (A6) posmā no 133,3. līdz 139,2.kilometram;
• autoceļa Rīga-Ventspils (A10) posms no 45. līdz 52,5. kilometram;
• autoceļa Rīga-Ventspils (A10) posms no 134,9. līdz 140,8.kilometram.
Nauda projekta īstenošanai tiks piešķirta no obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) maksājumiem.
Iepriekš vidēja ātruma kontroles projekts uz ceļiem ir nogriezts finansējuma trūkuma dēļ.
Oficiāli "gudrie" radari Latvijā sāka darbu 2020. gada 1. aprīlī. Sistēma darbojas sekojoši: automašīnai šķērsojot noteikta ceļa iecirkņa robežu, pirmais radars fotografē tās numuru un fiksē laiku. Izbraucot no šī ceļa iecirkņa, transportlīdzeklis atkal tiek nofotografēts. Pēc tam ar atbilstošas metodikas palīdzību tiek aprēķināts vidējais ātrums, ko salīdzina ar konkrētajā zonā atļauto. Ja autotransports pārsniedzis atļauto ātrumu, autovadītājam tiek izrakstīta soda nauda.
Kustības vidējā ātruma kontroles sistēma darbojās septiņus kilometrus garā šosejas iecirknī Tīnūži-Koknese. Bija plānots, ka tamlīdzīgas sistēmas tiks uzstādītas arī citos ceļa posmos, kur bieži tiek fiksēti ceļu satiksmes negadījumi, ja pilotprojekts izrādīsies sekmīgs.
Taču rudenī Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs jau paziņoja, ka fotoradaru nākotne ir apšaubāma, jo soda naudas pienesumi valsts budžetā izrādījušies zemāki, nekā sākotnēji plānots. Viņš paskaidroja, ka finansējums radariem, kas uzstādīti pirmajā projekta posmā, nav paredzēti.