Tas vairs nav lietuviešu zēns: kā slēpotājs sarūgtinājis tēvzemi

Talantīgais lietuviešu kalnu slēpotājs Andrejs Drukarovs pēc atklātas intervijas Šveices izdevumam "La Regione" bija spiests taisnoties.
Sputnik
RĪGA, 17. maijs – Sputnik. Viļņā dzimušais un Šveices dienvidos augušais kalnu slēpotājs Andrejs Drukarovs sniedzis pārsteidzīgu interviju Šveices izdevumam "La Regione" un sarūgtinājis lietuviešus, stāsta Sputnik Lietuva.
Sarunā ar žurnālistu Drukarovs atzina, ka vairs neuzskata sevi par lietuvieti.
Patiesībā tas nepārsteidz – kopš sešu gadu vecuma viņš dzīvoja Itālijā, 10 gadu vecumā pārcēlās uz Šveici. Tur viņš pirmo reizi stājās uz slēpēm, sāka piedalīties vietējās sacensībās.
Tiesa, sportistu finansiāli atbalsta Lietuvas slēpošanas asociācija (LNSA), kas apmaksāja viņa treneri, kā arī dalību Šveices slēpošanas savienības (Swiss-Ski). Komandā. Sadarbība ar Šveici ir spēkā līdz nākamās olimpiskās sezonas beigām – 2021./22. g.
2018. gadā Drukarovs debitēja Olimpiskajās spēlēs Phončhanā un ieņēma 41. vietu slalomā. Februārī, 2021. gada Pasaules čempionātā viņš demonstrēja labāko rezultātu Lietuvas kalnu slēpošanas sporta vēsturē – ieņēma 23. vietu gigantiskajā slalomā.
"Bez Šveices es nekad nebūtu pacēlies tur, kur esmu tagad, - Drukarovs atklāti konstatēja intervijā. – Man patīk Tičino (kantons Šveices dienvidos pie Itālijas robežas). Pārsvarā – klimata dēļ, man ļoti patīk arī vietējā virtuve. Domāju, man šeit viss ir ideāli piemērots, esmu lieliski integrējies šajā vidē un negribu pamest Šveici."
Par Lietuvu, kur viņš dzimis un audzis 90. gadu sākumā, Drukarova viedoklis ir pavisam citāds.
"Salīdzinājumā ar Viļņu Tičino ir gluži kā cita pasaule. Līdz sešu gadu vecumam es dzīvoju pašvaldības daudzstāvu mājā, kas visas ir līdzīgas viena otrai. Nevienam nekā nebija, mums, bērniem, rotaļās pagalmā vajadzēja uzmanīties, lai nesavainotos ar špricēm, kas vāļājās uz zemes. Domāju, neviens negrib, lai viņu bērni dzīvotu tādā vidē.
Dzīvoju 40 kvadrātmetru platībā ar vecmāmiņu un vecvecmāmiņu. Mans tēvs bija krievs, taču viņu nekad neesmu redzējis. Visa šī pagātnes pieredze liek vēl vairāk cienīt to, kas man ir tagad, un saprast naudas cenu."
Pēc viņa vārdiem, reizi gadā viņš ierodas Lietuvā, lai izpildītu obligātos testus.
"Valsts man nav pazīstama no kultūras viedokļa, nerunājot jau par virtuvi vai klimatu. Es vairs nesaprotu, kādi ir cilvēki, kas tur dzīvo. Savus draugus Tičino es saprotu daudz labāk nekā lietuviešus," viņš teica.
Intervijā norādīts, ka viņam nav viegli nēsāt uz savas sporta jakas Lietuvas vārdu.
"Mani satrauc domas par sportistu tur. Pats svarīgākais sporta veids Lietuvā ir basketbols, visam pārējam netiek pievērsta pienācīga uzmanība. Citu sporta veidu pārstāvjus pa īstam neatbalsta, taču pie tam kritizē par to, ka viņi nodarbojoties ar sportu, kas nevienam neesot vajadzīgs.
Šeit viss ir citāti, un laika gaitā izstrādāta mentalitāte to atbalstam, kam ir ideja un iecere. Piemēram, pirms laika es savācu līdzekļus projektam "Es tev ticu", un lielāko daļu palīdzības saņēmu no Šveices. Tāds vietējo iedzīvotāju atbalsts nepazīstamam lietuviešu puisim, kurš bez tās nekad neko nebūtu izcīnījis augstā līmenī, patiešām ir valdzinošs," toreiz žurnālistei pastāstīja Drukarovs.
Noslēgumā viņš teica:
"Tagad mana piederība Šveicei ir daudz lielāka. Es teiktu, šis zēns daudz mazāk ir lietuvietis nekā šķiet no malas. Esmu ļoti pateicīgs par visām iespējām, kādu man nekad nav bijis un par kādām es ne sapņot nevarēju, un vēl esmu kļuvis par cilvēku, kurš jūtas esam savā vietā."
Intervija saviļņoja Lietuvas sabiedrību, un dažas dienas vēlāk Drukarovs jau bija spiests skaidroties arī LNSA oficiālajā vietnē. Viņš paskaidroja, ka ir nepareizi saprasts, un apliecināja: viņam ir liels gods uzstāties par Lietuvu un nēsāt apģērbu ar Lietuvas vārdu un ģerboni.
"Ļoti nožēloju pašreizējo situāciju. Tāpat kā daudzi lasītāji Lietuvā, biju neapmierināts ar to, kā žurnālisti sagrozījuši manas domas. Sarunas gaitā mēģināju paskaidrot: man, slēpotājam, kas pārstāv Lietuvu, nav viegli no tā viedokļa, ka manis izraudzītais sporta veids valstī ir maz pazīstams un piesaista daudz mazāk sabiedrības un sponsoru uzmanības nekā Itālijā un Šveicē, kur kalnu slēpes ir vienkārši superpopulāras. Žurnālists sagrozīja manas domas, vienkārši uzrakstot, ka man "nav viegli nēsāt apģērbu ar uzrakstu "Lietuva", - teikts Drukarova paziņojumā.
Viņš atsauca atmiņā atbalstu, ko viņam sniegušas ne tikai sporta organizācijas, bet arī līdzjutēji Lietuvā.
"Man ļoti palīdz Lietuvas Olimpiskā komiteja, kas piešķir stipendiju un līdzekļus, gatavojoties Olimpiskajām spēlēm, cilvēki, kas vada Lietuvas slēpošanas asociāciju, kas deva man iespēju trenēties ar Šveices komandu, kā arī Lietuvas līdzjutēji, kas mani atbalsta. Jūs nenoticēsiet, taču mani pielūdzēji sūta man rupjmaizi no Lietuvas, kas man ļoti garšo, un glazētos sieriņus ar magonēm – tie garšo tāpat kā bērnībā," viņš uzrakstīja.
Pēc viņa vārdiem, šis nepatīkamais incidents nebūtu noticis, ja viņš būtu izlasījis raksta galīgo versiju pirms publikācijas.