RĪGA, 16. maijs — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Deputātu uzmanībai tika piedāvāti aģentūras "Providus" organizētās aptaujas rezultāti. Aptauja aizritēja 2020. gada oktobrī un novembrī, tajā piedalījās vairāk nekā 1000 pastāvīgie valsts iedzīvotāji 18-75 gadu vecuma grupā. Respondentiem tika uzdoti sažādi jautājumi, saistīti ar neiecietību pret citu tautību, pārliecības, ticības un dzimumorientācijas cilvēkiem.
Atbildot uz jautājumu, ar kādām cilvēku grupām viņiem vairāk kopīga, 56% latviešu valodā runājošo respondentu atbildēja, ka viņiem ir daudz kopīga ar Katvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem; 31% uzsvēra saikni ar Latvijas diasporu Lielbritānijā un Īrijā; 26% atzīmēja kopību ar lietuviešiem, 20% - ar igauņiem, 6% - ar Krievijā dzīvojošajiem latviešiem.
Starp krievu valodā runājošajiem respondentiem atbildes uz šo jautājumu atšķīrās: 76% atzīmēja, ka viņiem ir daudz kopīga ar Latvijā dzīvojošajiem latviešiem; 48% - ar Krievijā dzīvojošajiem krieviem; 25% - ar lietuviešiem, 22% - ar Latvijas diasporu Lielbritānijā un Īrijā; 17% - ar igauņiem.
Runājot par nepatiku pret dažādām cilvēku grupām, 33% aptaujāto (bez sadaleks dzimtās valodas ziņā) atzīmēja, ka nevēlētos strādāt vienā kolektīvā ar musulmaņiem, 37% - dzīvot līdzās musulmaņiem. 31% respondentu nevēlētos strādāt vienā kolektīvā ar čigāniem, bet 36% - redzēt viņus kaimiņos. 24% aptaujāto nevēlas strādāt kopā ar netradicionālas dzimumorientācijas pārstāvjiem, 30% nevēlētos, lai tie būtu viņu kaimiņi. 24% nevēlas strādāt ar Dienividāzijas izcelsmes cilvēkiem, 28% nevēlētos dzīvot viņiem kaimiņos. 30% negrib strādāt vienā kolektīvā ar cilvēkiem ar psihiskiem traucējumiem, 27% - redzēt viņus kaimiņos.
Daudz mazāk negatīva respondenti demonstrē pret ebrejiem (9% negribētu kopā ar viņiem strādāt, tikpat daudzi – dzīvot kaimiņos), 6% ir negatīva attieksme pret cilvēkiem ar invaliditāti vienā darba vietā, 5% - kaimiņos, 4% nevēlētos strādāt kopā ar citu Eiropas valstu izcelsmes cilvēkiem, tikpat daudzi – dzīvot viņiem kaimiņos.
Pie tam 3% respondentu kolēģu, draugu vai ģimenes locekļu vidū ir musulmaņi, 7% starp paziņām ir čigāni, 6% - geji, lesbietes un transpersonas, 4% aptaujāto ir pastāvīga saikne ar cilvēkiem no Āzijas valstīm, 7% mājās vai darbā tiekas ar cilvēkiem ar gadīgiem traucējumiem, 13% kolēģu, draugu vai tuvinieku vidū ir ebreji, 27% - invalīdi, 18% - citu Eiropas valstu iedzīvotāji.
Pats par sevi saprotams, nesenā skandalozā incidenta dēļ īpaši pievērsta uzmanība gejiem un lesbietēm starp dažādu vecumu cilvēkiem. Piemēram, tolerantākā attieksme pret seksuālajām minoriotātēm ir starp jauniešiem 18-24 gadu vecuma grupā: tikai 21% aptaujāto no tās paziņoja, ka nevēlētos dzīvot viņiem kaimiņos. Starp respondentiem 25-34 gadu vecuma grupā viņu skaits sasniedz jau 27%, savukārt 35-54 gadus vecas personas pret viņiem izturas tolerantāk – vidēji 23,5% nevēlētos dzīvot viņiem līdzās, 58-63 gadus vecu respondentu grupā ir jau 38% "pretinieku", 64-75 gadu grupā – 44%.
Aptaujas autori uzskata, ka torelanci dažādu grupu cilvēku vidū varētu celt minēto grupu integrācija sabiedrībā – vairāk saziņas, uzturēšanās "acu prieksā", vajadzīgas arī izglītojošas un informatīvas kampaņas, ko var organizēt ne tikai mediji un sabiedriskās organizācijas, bet arī darba devēji. Un, protams, sankcijas par iespējamo agresiju pret citas ādas krāsas vai cita viedokļa cilvēkiem.
Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas loceklis Andrejs Judins, komentējot sēdes rezultātus, pateicās pētījuma autoriem, kuri norādījuši uz acīmredzamiem neiecietības rašanās iemesliem. To vidū viens no galvenajām ir informācijas trūkums, mijiedarbības trūkums ar citām sociālajām grupām. Dati liecina, ka visneiecietīgākā ir vienveidīga sabiedreība, turklāt īpaši asa neiecietība var rasties pret sabiedriskajām grupām ar ko nav bijis personiskas mijiedarbības vai tā bijusi minimāla.
Interesanti dati un interesanta politiķa piezīme. To vajadzētu apdomāt arī tiem parlamenta pārstāvjiem, kuru partiju reitingu pamatā ir idejas par monolītas sabiedrības veidošanu, vienotu valodas, nacionālajā, informācijas utt. aspektos.