Pie latviešu dziedātāja pēc uzstāšanās Krimā ķersies Latvijas VDD

Latvijas Valsts drošības dienests izmantos dziedātāju Jāni Lemežu, kurš uzstājās Krimā ar dziesmu latviešu valodā, lai parādītu, ka nevajag braukāt uz Krievijas pussalu.
Sputnik
RĪGA, 10. maijs — Sputnik. Latviešu dziedātāja Jāņa Lemeža uzstāšanos starptautiskajā mūzikas festivālā "Ceļš uz Jaltu" Krimā pamanīja arī Latvijas Valsts drošības dienests (VDD), vēsta Mixnews.lv.
Atgādināsim, ka Lemežis nodziedāja "Balādi par karavīru", ko pats pārtulkojis latviski, un pat iekaroja festivāla sudraba balvu – ar savu priekšnesumu viņš ierindojās otrajā vietā.
Video
"Ceļš uz Jaltu": mūziķi no piecpadsmit valstīm izpildīs kara dziesmas
Tagad VDD vērtēs "incidentu" savas kompetences ietvaros. Latviešu valodas popularizācija pasaulē, acīmredzot, netiks ņemta vērā.
Vēl vairāk, izmantojot Lemeža piemēru, VDD, spriežot pēc visa, gatavojas parādīt, ka uz Krievijas Krimu braukāt nevajag, jo Latvija neuzskata to par Krievijas teritoriju.
Specdienests aicināja Latvijas iedzīvotājus neapmeklēt Krimu un aptvert, ka par ES sankciju pārkāpumu paredzēta kriminālatbildība.
Jāpiebilst, ka kara dziesmas festivālu Jaltā, kas aizritēja no 29. aprīļa līdz 1. maijam, apmeklēja rekordliels dalībnieku skaits no visas pasaules. Konkurss saņēma vairāk nekā 300 pieteikumus no 51 valsts. Pusfinālā izgāja izpildītāji no 15 valstīm.

Krima un Krievija

Atgādināsim, ka Krima atgriezās Krievijas teritorijā pēc referenduma 2014. gadā. Tautas balsojumā 96,77% Krimas Republikas vēlētāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju atbalstīja iestāsanos Krievijas Federācijas sastāvā. Referendums notika pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī.
Saskaņā ar ES direktīvu, no 2014. gada ES juridiskajām personām aizliegts pārdot ES rezidentiem ceļojumus uz Krimu. Par tādiem pārkāpumiem seko brīdinājums vai pat naudas sods – tas atkarīgs no vietējo likumu stingrības.
"Mis Ukraina 2019" pārsteigusi žurnālistus ar atbildi par Krimas piederību
Latvijas Ārlietu ministrija aicina atturēties no braucieniem uz Krimu, norādot uz saspringto situāciju drošības jomā Krimas pussalā, ko uzskata par nelikumīgi anektētu Ukrainas teritoriju, kā arī uz to, ka šajos apstākļos ceļotāji var nesaņemt konsulāro palīdzību.
Tomēr ārvalstu delegāti daudzkārt apciemojuši Krimu. Viņi nonākuši pie viena secinājuma – Krimas pussala kļuvusi par Krievijas daļu uz tautas likumīgas gribas izpausmes pamata. Krimiešu izvēle referendumā – pievienoties Krievijai – saistīta ar reģiona iedzīvotāju interesēm.