RĪGA, 5. maijs — Sputnik. Latvijas attiecības ar Krieviju un Baltkrieviju kritušās līdz zemākajam punktam kopš neatkarības atjaunošanas brīža. Tranzīta sektors nopietni cieš no politikas, un pat gadījumā, ja izdosies vienoties ar partneriem Indijā vai Ķīnā, Latvija nesagaidīs kravas, ja tai būs sliktas attiecības ar kaimiņiem, uzskata bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matiss.
"Nav iespējams pieņemt racionālus biznesa lēmumus, ja politiķi savā starpā izmanto agresīvu politisko retoriku. Es nekādā gadījumā neaicinu atteikties no mūsu valsts principiem un Eiropas Savienības ārpolitikas vispārējo kursu, taču mums jāpatur prātā, kāds ir mūsu ģeogrāfiskais stāvoklis un kas ir mūsu kaimiņi. Mēs nevaram attīstīt tranzīta pakalpojumus, piemēram, ar Ķīnu vai Indiju, ja mums ir sliktas attiecības ar saviem kaimiņiem, kuri atņem mums tranzītu," Matisa teikto citēja eadaily.com.
Viņš ieteica pievērst uzmanību Krievijas un Vācijas ekonomiskajām attiecībām – neskatoties uz dažām domstarpībām, valstis būvē, piemēram, "Ziemeļu straumi 2", lai arī tam pretojas Berlīnes partneri ES un ASV.
"Manuprāt, mums vajadzīga pragmatiska politika saskaņā ar nacionālajām interesēm un savas valsts intereses jānostāda pirmajā vietā," aicināja bijušais ministrs.
Pērn dzelzceļa kravu pārvadājumi Latvijā saruka par 41,9%, kravu pārkraušana ostā – par 28%. visvairāk sarucis ogļu pārkraušanas apjoms – gandrīz par 80%. To lielākā daļa nāca no Krievijas. Lejamkravu apstrādes apjoms krities par 20%.
Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš marta beigās, uzstājoties Saeimā, paziņoja, ka tranzīta un banku sektora darba modelis Latvijā ir novecojis un nevarot padarīt valsti bagātu.
"Šī te novecojusī doma, ka tranzīts mūs glābs – tilts starp Austrumiem un Rietumiem. Nu kur tas mūs aizveda? Mēs vedam, vedām naftas produktus, akmeņogles, minerālvielas, beramkravas uz mūsu ostām. Šķērsojot mūsu teritoriju, /šīs kravas/ aiziet uz ostu un tiek sūtītas uz āru. Indivīdi varbūt no tā kļūst bagāti, bet valsts no tā diemžēl nekļūst bagāta," teica valdības vadītājs.