RĪGA, 3. maijs — Sputnik. Jpiekrastē pie Tūjas atrasts jauna invazīva dzīvnieku suga – dubļu krabji (Rhithropanopeus harrisii), vēsta Lsm.lv.
Dubļu krabji cēlušies Amerikas Atlantijas okeāna krastā. Agrāk tie mita upju grīvās Teksasā un Floridā, taču vēlāk tika atrast Zeidērzes līcī Nīderlandē. No turienes dzīvnieki izplatījās jau pa visu Eiropu.
Dabas entuziasts Helmuts Rudzītis dubļu krabjus pamanīja pludmalē aprīļa vidū. Šeit tos gadijies redzēt arī jau 2016. gadā.
Dubļu krabji Latvijas krastos, visticamāk, nonākuši no Ziemeļamerikas un Ziemeļjūras ar kādu kuģi.
"Kaut kādā laika periodā kuģu korpusi ir jātīra, un mēs visi, protams, zinām, ka klasiskā kuģu korpusu tīrīšana varētu būt vien sausajā dokā. Bet tomēr arvien biežāk un diezgan blīvi kuģu korpusi tiek tīrīti, arī stāvot ūdenī. Vai nu ostas teritorijā vai drusku ārpus ostas, kur zemūdens līdēji to dara. Un tad jebkura suga, kas ir šajā apaugumā, notīrot nokļūst jau uz jūras grunts, un tad tai ir vēl lielākas iespējas iedzīvoties," paskaidroja Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Solvita Strāķe.
Rudzītis pastāstīja, ka nekavējoties sazinājies ar speciālistiem no Latvijas un Igaunijas.
"Es vispirms "ieguglēju" par tiem krabjiem. Parādījās informācija par igauņu pētnieku, par Pērnavas līci. Es aizrakstīju e-pastā gan latviešiem, gan igauņiem, tad dažu dienu laikā abi divi atbildēja. Igaunis atbildēja, ka, jā, viņiem tur tā kolonija ir. Latviešu pētnieks arī uzreiz saprata, ka tas varētu būt no tās puses," stāstīja Helmuts Rudzītis.
Krabji patiešām parādījās Pērnavas līcī jau pirms vairākiem gadiem. Tartu universitātes Igaunijas jūras institūta zinātniskais direktors Jone Kots atklāja, ka tie radot nopietnas briesmas.
"Daudzas problēmas, ko zvejnieki piedēvē navigācijas ceļu iedziļināšanai ostās un atkritumu izliešanai, lielā mērā saistītas ar šo krabi, - Kota paskaidroja sarunā ar Postimees – Krabji apēduši lielāko daļu dibena nogulās dzīvojošo mīdiju, kuras agrāka saglabāja salīdzinoši tīru ūdeni Pērnavas līcī."
Speciālisti novērojuši, ka Latvijā dubļu krabīši jau vairojas, taču pagaidām vēl ne tādā daudzumā, lai kaitētu vietējai videi.
"Protams, ir vairāki pētījumi, kā, piemēram, no arhipelāga, pie Somijas krastiem, ka tur uz vienu kvadrātmetru ir identificēti 20 šādi krabju īpatņi. Pie Somijas krastiem tika minēts, ka krabīši šādā koncentrācijā izrok smiltis un veido savas alas, ēdot gliemenes vai tārpus un līdz ar to var ietekmēt jūras zāļu audžu sakņu sistēmu, kā rezultātā bojājot to," pastāstīja Strāķe.
Līdz šim Latvijā atrasti trīs veida krabji – arī Ķīnas cimdiņkrabis un krasta peldkrabis, kas gan ir ārkārtīgi rets atradums.
ES direktīva par svešu sugu iespiešanās profilaksi, kas stājās spēkā 2015. gadā, paredz, ka visām ES valstīm jāveic pasākumi, lai nepieļautu invazīvo sugu izplatību. Valdību pienākums ir izpētīt, kādi "nelūgti viesi" mīt un vairojas to valstīs, ieviest kontroles sistēmu un izstrādāt pasākumus cīņai ar tādiem augiem un dzīvniekiem.