RĪGA, 2. maijs — Sputnik. Atbildes kārtā uz Eiropas Savienības sankcijām 30. aprīlī Krievija aizliedza iebraukšanu astoņiem ES oficiālo institūciju pārstāvjiem, tai skaitā Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājam Ivaram Āboliņam, kā arī Valsts valodas centra vadītājam Mārim Baltiņam.
Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālajā paziņojumā norādīts, ka šādas darbības ir veiktas, atbildot uz ES Padomes 2. un 22. martā ieviestajām sankcijām attiecībā uz sešiem Krievijas pilsoņiem.
Krievijas Ārlietu ministrija tāpat uzsver, ka atbildes pasākumi ir saistīti ar to, ka Eiropas Savienība turpina neleģitīmu vienpusējo ierobežojošo pasākumu politiku attiecībā uz Krievijas pilsoņiem un organizācijām, kas ir pretrunā ar ANO Statūtiem un starptautisko tiesību pamatnormām. Turklāt ES rīcību "rietumu medijos pavada apzinātā un nepamatotā pret Krieviju vērstā histērija."
Latvijas Ārlietu ministrija nespēja savaldīt savu sašutumu. Lai gan nav skaidrs, kāpēc NEPLP un Valsts valodas centra vadītājiem būtu jābrauc uz Krieviju, jo, spriežot pēc visa, viņi principā nevar ciest neko krievisko.
Tomēr Latvijas Ārlietu ministrijā Krievijas rīcību nosauca par "nepamatotu un bezjēdzīgu". Turklāt resora vadītājs Edgars Rinkēvičs tur Krieviju aizdomās par mēģinājumu "izdarīt spiedienu uz Latviju valsts valodas un mediju politikas jomā", kas principā, šķiet, nereāli, jo šajās jomās uz Latviju joprojām nevarēja uzspiest neviena Eiropas organizācija un pat ANO.
Rinkēvičs nosaucis aizliegumu diviem Latvijas pilsoņiem ieceļot uz Krieviju par "klāji nepieņemāmu iejaukšanos suverēnas valsts iekšējās lietās" un apsolījis, ka Latvijas Ārlietu ministrija "šādu rīcību neatstās bez atbilstošas atbildes."
Te arī varētu piebilst, ka Latvija, aizskarot vietējo krievvalodīgo iedzīvotāju tiesības, atņemot cilvēkiem iespēju runāt krievu valodā un atbalstot visas iespējamās un neiespējamās pret Krieviju vērstās iniciatīvas, "atriebusies" Krievijai ilgi pirms šī ieceļošanas aizlieguma.