RĪGA, 9. aprīlis — Sputnik. Kopš pagājuša gadsimta 60. gadiem vidējais dzīves ilgums Eiropas Savienībā auga aptuveni par diviem gadiem desmit gadu laikā. Taču jaunākie dati norāda uz dzīves ilguma pieauguma stagnāciju vai pat krišanos vairākās ES valstīs. Covid-19 pandēmija kļuvusi par iemeslu dzīves ilguma lejupslīdei daudzās ES dalībvalstīs, konstatēja Eurostat.
Dati par 2020. gadu liecina, ka lielākais dzīves ilguma rādītāja sarukums fiksēts Spānijā (-1,6 gadi salīdzinājumā ar 2019. gadu), Bulgārijā (-1,5 gads), Lietuvā, Polijā un Rumānijā (-1,4 gadi). Beļģijā un Itālijā dzīves ilgums sarucis par 1,2 gadu, Čehijā un Slovākijā – par 1 gadu.
Vienlaikus, precizēja Eurostat, būtiskākais dzīves ilguma rādītāja kritums lielākajā daļā ES valstu atzīmēts vīriešu vidū. Visvairāk cietusi Bulgārija (-1,7 gadi), Latvija un Polija (-1,5 gads), Spānija un Rumānija (-1,4 gadi).
Absolūtajā izteiksmē 2020. gadā zemākais prognozējamais dzīves ilgums no 27 bloka valstīm fiksēts Bulgārijā (73,6 gadi), Rumānijā(74,2 gadi) un Lietuvā (75,1 года). Ilgākā dzīve tika prognozēta Maltā (82,6 gadi), Itālijā un Spānijā (82,4 gadi katrā valstī).
Provizoriskie dati rāda, ka 2020. gadā Latvijā miruši par 937 cilvēkiem (3,4%) vairāk nekā 2019. gadā. Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina: pandēmijas laikā no Covid-19 miruši 864 cilvēki.