RĪGA, 18. marts – Sputnik. Viļņas mērija paziņojusi, ka skvēram Žirmuņu rajonā piešķirts lietuviešu "partizāna" Juozus Lukša-Daumanta vārds. Sputnik Lietuva atzīmēja, ka patlaban Lukšu-Daumantu valsts godā kā nacionālo varoni, lai arī – par to liecina dokumenti – viņš piedalījies ebreju masu slepkavībās Kauņā 1941. gada jūnijā.
Nekāda pasaules ekonomikas recesija, nekāda koronavīrusa pandēmija nespēj apturēt nacistu kara noziedznieku nepārtraukto slavēšanu Lietuvā, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja vēsturnieks un publicists Armens Gasparjans.
"Šī glorifikācija ilgst jau 30 gadus, un tagad skvērs Viļņā nosaukts par godu Daumantam. Visām starptautiskajām organizācijām viņu prezentē kā cīnītāju pret komunismu un "okupāciju", taču Daumants bija viens no labi pazīstamiem Holokausta traģēdijas dalībniekiem Kauņā 1941. gada vasarā. Viņa vaina zināma ikvienam, kas nodarbojas ar šo tēmu," uzsvēra Gasparjans.
Vēsturnieks atzīmēja, ka visi dokumenti jau sen ir publicēti, taču, pats par sevi saprotams, tikai ne lietuviešu valodā, lai nenoblāv brīvības cīnītāja oreols, kurš nesaudzējis sevi cīņā ar totalitārismu. Gasparjans atgādināja, ka paralēli turpinās sižets, kas saistīts ar vienu no skandalozākajiem personāžiem Lietuvas vēsturē – Jonasu Noreiku (Ģenerāli Vēju).
"Silvija Fotija, Noreikas mazmeita, ASV publicēja savu grāmatu. Viņa ir dziļi vīlusies par to, ka viņas mīļotais vectētiņš, ar kuru viņa lepojās, izrādījies nacistisks kara noziedznieks, saistīts ar Holokaustu Lietuvā. Nav grūti prognozēt tālāko sižetu. Šī grāmata nekad netiks izdota Lietuvā. Lietuvieši noklusēs pašu grāmatas pastāvēšanu, vai nosauks Fotiju par "krievu propagandas" klasisku upuri un pūlēsies sameklēt "krievu pēdas" publikācijā," norādīja Gasparjans.
Publicists piezīmēja, ka abos scenārijos nekā jauna nav, tomēr viņu vēl joprojām pārsteidz Lietuvas spītība.
"Skaidri redzams, ka visiem tā saucamās Lietuvas pretošanās kustības locekļiem rokas ir asinīs līdz elkoņiem pēc visa tā, ko viņi sastrādāja 1941. gada vasarā. Jebkuram normālam cilvēkam Lietuvas valdībā vajadzētu padomāt – kāpēc vajag slavināt šos cilvēkus? Varbūt vienkāršāk atrast kādus Viduslaiku bruņiniekus vai 20. gadu valdības locekļus. Nē, slavina bendes un slepkavas. Lietuvas simpātijas pret nacistu kara noziedzniekiem nav iznīcināmas," konstatēja Gasparjans.
Zināms, ka no 1941. gada Noreika bija Šauļu pagasta vecākais, nacionālistiskās organizācijas "Lietuvas aktīvistu fronte" biedrs. Pēc viņa pavēles reģionā dzīvojošos ebrejus pārvietoja uz geto, īpašumu atņēma. Vēlāk geto tika noslepkavoti tūkstošiem cilvēku.
Dažus gadus vēlāk Noreika pievienojās "meža brāļiem" – nacionālistiski noskaņotām bruņotām vienībām. Daudzi lietuviešu "partizāni" nostājās fašistu pusē un palīdzēja slepkavot padomju partijas darbiniekus, ebreju kopienu un civiliedzīvotājus Lietuvā. Mūsdienās Lietuva godina "partizāna" piemiņu ar memoriālo plāksni Viļņā.
Lietuva regulāri uzstāda pieminekļus, atklāj memoriālās plāksnes un nosauc ielas "meža brāļu" vārdos. Varasiestādes vajā tos, kuri apstrīd nacionālistu darbību oficiālo interpretāciju. Maskava atgādina, ka Baltijas valstīs plešas plašumā neonacisms, bet nacisma atbalstītāji ar vietējo varasvīru klusu piekrišanu jūtas īpaši droši. Krievijas ĀM aicina pasauli novērtēt nacistisko kara noziedznieku glorifikāciju, kas plaukst Baltijas valstīs.