RĪGA, 16. marts — Sputnik. Sociālo tīklu Latvijas segmentā plašu atbalsi guvis stāsts par grūtībām, ar ko mācībās saskaras krievvalodīgie jaunāko klašu skolēni – kompetenču pieeja viņus skārusi ļoti sāpīgi.
Pirmklasnieka tēvs pastāstīja, ka "dizaina un tehnoloģiju" nodarbībā skolotāja latviešu valodā sīki pastāstīja bērniem par maizes cepšanas tehnoloģiju.
"Paskaidrošu, lai būtu skaidrāk: no graudu sēšanas līdz maizes cepšanai! PILNĪBĀ LATVIEŠU VALODĀ PIRMKLASNIEKIEM!!! Mani pat interesē, vai daudzi no mums varēs patstāvīgi par to pastāstīt latviski? Atklāti sakot, es esmu 20 gadus nostrādājis policijā un principā brīvi runāju latviski, taču es nevarēšu," Igors pastāstīja atklātajā grupā "Ķengarags" Facebook.
Vēl vairāk – par katru nodarbību pirmklasniekiem bija jāiesniedz atskaite par paveikto darbu Word formātā. Tomēr, neskatoties uz rūpīgo gatavošanos, skolotāja nepieņēma Igora dēla izpildīto uzdevumu, jo tas bija krievu valodā.
"Kaut kāds ārprāts," secināja skolēna tēvs.
Publikācija raisīja vētrainu diskusiju, kurā zēna tēvs vēlreiz atzīmēja: neviens neapšauba nepieciešamību mācīties latviešu valodu, tomēr mācību metodes un kvaltāte ir apšaubāmas.
Daudzi komentētāji bija vienisprātis: tāda izglītības sistēma ne tikai rada stresu bērniem, bet arī ieaudzina viņos stabilu naidu pret skolu un latviešu valodu.
"Mēs mācāmies tajā pašā skolā. Arī 1. klasē. Šodien arī bija dizaina stunda. Maizes cepšanas prezentācija no A līdz Z latviešu valodā. Bērns sēž asarās, gatavs saplēst savu darbu," raksta Inga.
Interesanti, ka tamlīdzīgas sadistiskas metodes nosodīja pat latvieši.
"Es domāju, ka tas pilnīgi un galīgi nav normāli! Noteikti jūsu vietā mēģinātu runāt ar klases audzinātāju un direktori. Kā var prasīt no bērna pirmajā klasē kaut ko tādu. Mums mājās arī ir pirmklasnieks. Nevaru iedomāties, ka viņam tagad būtu jāraksta kaut kas datorrakstā, kur nu vēl citā valodā jāaizstāv darbs. Saprotu, dzejoli noskaitīt no galvas, tas vēl tā," savu viedokli pauda Kristīne.
"Mācības tagad, protams, ir šausmīgas, nabaga bērni," piekrita Ausma.
Jauno reformu ietvaros
Citi komentētāji ieteica nepievērst tam uzmanību – uzslavēt bērnu par paveikto un nopirkt dāvanu. Daudzi gan deva padomu rīkoties un sūdzēties visās iespējamās iestādēs.
"Dīvaini, ka nepieņēma atbildi krieviski. Manējie arī mācās tajā skolā, vecākais daudzus darbus raksta krieviski, neviens nav atteicies pieņemt. Parunājiet ar sākumskolas mācību daļas vadītāju vai direktoru. Ar viņiem var ļoti labi aprunāties," iesaka Ludmila.
"Nav tiesību nepieņemt krievu valodā. Jā, māca latviski, tomēr bērniem ir tiesības atbildēt krieviski. Dēls mācās 7. klasē, taču, ja mums tāda situācija rastos, es jau būtu aizgājusi līdz direktoram," Katerīna teica.
Tomēr daži atzīmē, ka tādas mācību nodarbības iekļaujas jaunās izglītības reformas ietvaros.
"Nodarbība jauno reformu ietvaros: valodas un kompetenču. Jautājumu skolotājam nav. Tas rakstīts izglītības standartā. Ja nekļūdos, tēma par maizi pat bija uzrakstīta kā nodarbības paraugs. Atradu, tā patiešām ir programmā, 34.-38. lpp.," sašutušajiem vecākiem paziņoja Aleksandra.
Tatjana piedāvāja savu ieskatu problēmā.
"Neviens neapstrīd – latviešu valoda Latvijā ir jāzina un jāmācās. Jau noskaidrots, ka saskaņā ar programmas normām:
a) no pirmklasniekiem nevar pieprasīt obligātu atbildi latviešu valodā,
b) skolotājs var vadīt stundu tikai latviski,
c) no pirmklasniekiem nevar pieprasīt atbildes Word formātā.
Ceru, ka visi saprot, visi šie rakstu darbi gulstas uz vecāku pleciem. Kāda jēga no mācībām, ja bērna vietā to dara vecāki? Konkrētajā gadījumā skolotāja rīkojusies neprofesionāli, nepedagoģiski, faktiski aizbāžot muti diviem bērniem, kuri vēlējās atbildēt krieviski. Viņi bija gatavi, viņi gribēja atbildēs.
Ko bija iespējams izdarīt skolotāja vietā (ja jau tik ļoti gribējās atbildi latviešu valodā):
а) teikt bērnam: nākamreiz tu sagatavosies latviski, un mēs tevi uzklausīsim;
b) bērns stāsta krieviski, viņa PALĪDZ bērnam pastāstīt to pašu latviski, pie viena nostiprinot zināšanas ar atkārtošanu.
"Mani bērni vēl skolā nemācās, bet es jau tagad to ienīstu," secināja Diāna.
2019. gadā Latvijā sākās skolu izglītības satura reforma "Skola 2030", kas skar pirmsskolas, pamata un vidējo izglītību.
Vētrainākās diskusijas raisīja projekts par Latvijas skolu pāreju pie mācībām latviešu valodā. Tomēr tā ir vien neliela daļa no plašā izglītības projekta – tā pamatā ir kompetenču pieeja (skolēnu spēja kompleksi izmantot zināšanas un iemaņas, paust savu viedokli un risināt problēmas dažādās dzīves situācijās). Pie tam jaunas mācību grāmatas neviens vēl nav uzrakstījis, metodikas nav izstrādātas, jaunus kadrus, kas aptvertu, kas ir kompetenču pieeja, neviens nav apmācījis.