.jpg){kind=link}
RĪGA, 13. marts – Sputnik. Golfa straume un citas straumes Atlantijas ziemeļos sasniegušas minimālu aktivitāti. Tamlīdzīga parādība nav novērota vairāk nekā tūkstoš gadus, vēsta avīze The Guardian, atsaucoties uz Lielbritānijas, Vācijas un Īrijas klimatologu pētījumu.
Zinātnieki uzskata, ka tas ir antropogēnā faktora rezultāts. Pētījumā atzīmēts, ka okeāna straumju aktivitātes lejupslīde var būtiski ietekmēt klimata pārmaiņas Eiropā un ASV.
"Okeāna konveijers", kura daļu veido Golfa straume, pēdējos gados atdziest, un tas ne mazākajā mērā nav saistīts ar globālo sasilšanu, - šādu viedokli intervijā radio Sputnik pauda fizikas un matemātikas zinātņu doktors, Krievijas Valsts hidrometeoroloģijas universitātes profesors Oļegs Pokrovskis.
"Patiesībā Atlantijas ūdeņi atdziest, un tas notiek jau aptuveni trīs vai četrus gadus. Pārsvarā – subarktiskajā zonā, un ledus daudzums tur palielinās. Subarktiskā zona stiepjas aptuveni no piecdesmitā līdz septiņdesmit piektajam ziemeļu platuma grādam, tur tas notiek," viņš konstatēja.
Pēc zinātnieka domām, nav gluži korekti principā runāt par globālās sasilšanas ietekmi uz Pasaules okeānu.
"Vienkārši notiek lēnas (temperatūras – red.) svārstības okeānā, ņemot vērā ļoti sarežģītos procesus okeānā. Tur pats īsākais svārstību periods ilgst 80 gadus, tālāk iet svārstības ar vairāk nekā simt un divsimt gadu periodu, un tās saistītas nevis ar globālo sasilšanu, bet gan ar to, ka tādas pašas lēnas svārstības ir Saules aktivitātei," norādīja Oļegs Pokrovskis.
Jebkurā gadījumā, viņš ir pārliecināts, kopš XXI gadsimta sākuma globālā sasilšana ir palēninājusies, lai arī pagaidām nav izdevies rast tam pārliecinošu pamatojumu.
"Viss, kas notiek, notiek okeānā, un ar globālo sasilšanu tam nav sakara," uzsvēra zinātnieks.
Pie tam okeānā notiekošie procesi ir inerciāli, un šo notikumu ietekmi cilvēki sajutīs pēc vairākiem gadiem, piebilda profesors.
Viņš pauda arī viedokli par tālāko stāvokli: "Krievijai jādomā par to, kā saglabāt energoresursus savā teritorijā, lai kaut kas paliktu nākamajām paaudzēm. Klimats var kļūt vēsāks, un tad mums tas būs vajadzīgs vairāk nekā Eiropai. Lai arī Golfa straume kļuvusi vājāka, tā tomēr silda Eiropu."
Savukārt temperatūras ietekmē uz straumes ātrumu atkarība ir pretēja: temperatūra ir atkarīga no straumes ātruma, nevis otrādi, ir pārliecināts zinātnieks. Tomēr pagaidām ir ļoti maz ziņu par straumju ātrumu, viņš piebilda.
"Straumes ātrums dažos punktos tiek mērīts regulāri, taču mums par to zināms ļoti maz. Kāds slavens okeanologs reiz izteicās, ka par okeānu mēs zinām mazāk, nekā par Mēness otru pusi. Tas ir pilnīgi pareizi," secināja Oļegs Pokrovskis.