RĪGA, 1. marts – Sputnik. Latvija un Lietuva aicināja Eiropas Savienību nodrošināt tālāko Rail Baltica finansējumu, vēstīja Sputnik Lietuva. "Lietuvas dzelzceļa" vadītājs Mants Bartuška sūdzējās, ka kompānija izsludinājusi iepirkumus gandrīz par 500 miljoniem eiro, bet saņēmusi finansējumu tikai par 300 miljoniem. Eiropas finansējums ir ļoti nozīmīgs Rail Baltica sekmīgai realizācijai, uzsvēra Bartuška.
Projekts Rail Baltica jau kopš paša sākuma nebija ekonomiska, bet gan militāra un politiska iecere, konstatēja ekonomikas zinātņu doktors, KF valdības Finanšu universitātes prorektors Aleksejs Zubecs. Viņš atgādināja, ka projekts parādījās, kad NATO pūlējās izprast, kā militārā tehnika tiks nogādāta uz Baltiju konflikta gadījumā ar Krieviju.
"Ceļš apvieno Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju ar perspektīvu būvēt zemūdens tuneli uz Somiju. Rodas jautājums, ko pa to vadās. Projektam nav nekādas ekonomiskās perspektīvas – Baltijai nav, ko vadāt pa dzelzceļu: labi attīstīts autoceļu tīkls, smagām kravām tiek izmantoti jūras pārvadājumi, bet pasažieri dod priekšroku aviācijas maršrutiem," teica Zubecs sarunā ar Sputnik Latvija.
Eksperts atzīmēja, ka Rail Baltica finansēšanai nav vajadzīgi paši lielākie līdzekļi – ES piešķir daudz lielākas summas dažādiem infrastruktūras projektiem.
"Jāsaprot, ka daži miljardi eiro, ko izmaksā šis ceļš, netiks Baltijas valstīm, bet gan vecajai Eiropai. Tie ir ritošā sastāva, iekārtu un dzelzceļa sliežu iepirkumi. Šim ceļam viss tiks atvests, tāpēc Rietumeiropa te finansē sevi, nevis Baltiju," paskaidroja Zubecs.
Viņš norādīja, ka Rail Baltica, domājams, uzbūvēs, ņemot vērā to, ka vecā Eiropa ir ieinteresēta noslēgt projektu, turklāt aiz tā stāv NATO.
"NATO piespiedīs ES piešķirt naudu un uzbūvēt šo ekonomiski neizdevīgo maģistrāli. Pati Rail Baltica ekspluatācija Baltija valstīm nesīs zaudējumus.
Dzelzceļi ir labi augsta iedzīvotāju blīvuma apstākļos, ar ko Baltijas valstis nevar palepoties. Tomēr nāksies apkalpot maģistrāli, remontēt un iepirkt tehniku. Rail Baltica pārvēršas par sūkni naudas izsūknēšanai no Baltijas valstīm, aizbildinoties ar kopīgas infrastruktūras radīšanu," secināja ekonomists.
Saskaņā ar projektu, Rail Baltica ar Eiropas standarta sliežu ceļu platumu ar investīcijām 5,8 miljardu eiro apmērā vajadzēja nest 16 miljardu peļņu. Nesenā ekspertīze parādīja, ka projekta īstenošanas gadījumā zaudējumi sasniegs vismaz 4 miljardus eiro.