Krievija noslēgusi līgumu ar Baltkrieviju par naftas produktu kravu apstrādi

Krievijas stividori, treideri un pārvadātāji piedāvāja atlaides apmaiņā pret garantētiem Baltkrievijas naftas produktu pārkraušanas apjomiem, lai nodrošinātu paritāti ar kravu tranzīta izmaksām caur Baltijas ostām.
Sputnik

RĪGA, 20. februāris — Sputnik. Krievija un Baltkrievija parakstījušas starpvaldību vienošanos par baltkrievu naftas produktu pārkraušanu caur Krievijas jūras ostām, pastāstīja RIA Novosti.

Naftas produkti

Dokumentu par Baltkrievijas benzīna un dīzeļdegvielas pārkraušanu Krievijas ostās Maskavā parakstīja KF transporta ministrs Vitālijs Saveļjevs un Baltkrievijas transporta un sakaru ministrs Aleksejs Avramenko.

Līguma darbības termiņš – trīs gadi ar automātiskas pagarināšanas iespēju.

Ogļu no Krievijas vairs nebūs: Linkaits pastāstīja, par kādām kravām tagad cīnās Latvija

"Krievijas ostas ir gatavas veikt baltkrievu naftas produktu pārkraušanu 9,8 miljonu tonnu apjomā. Saskaņā ar vienošanos, šogad pieņēmām lēmumu par 3,5 milj. tonnu, jo gads jau ir sācies, un apmēram 2 milj. tonnu esam gatavi pārvest kopā ar Baltkrievijas partneriem," atklāja Saveļjevs.

Avramenko atklāja, ka jau tiek plānoti komerciālie līgumi ar baltkrievu eksportētājiem (Baltkrievijas naftas kompānija, Novaja neftjanaja kompānija, Moziras naftas pārstrādes rūpnīca un uzņēmums "Naftan").

"Pārsvarā tie ir mūsu eksportētāji, kuri eksportē naftas produktus. Vienošanās dāvās būtisku stimulu un papildu iespējas atvērt alternatīvu naftas produktu piegādes maršrutu," norādīja Avramenko.

Krievijas stividori, treideri un pārvadātāji piedāvāja atlaides apmaiņā pret garantētiem Baltkrievijas naftas produktu pārkraušanas apjomiem, lai nodrošinātu paritāti ar Baltijas piedāvātajiem noteikumiem.

"Cena baltkrievu piegādātājiem ir zemāka, nekā izmaksāja pārkraušana caur Baltijas ostām. Un visi mūsu stividori un treideri, dalībnieki no Krievijas dzelzceļa, mēs visi piedāvājām būtiskas atlaides atbilstoši apjomiem, ko piedāvāja Baltkrievija. Šī vienošanās apmierina abas puses," paskaidroja Saveļjevs.

"Absolūta cenu paritāte ar Baltijas ostām, kas, neapšaubāmi, ir savstarpēji izdevīgi abām mūsu valstīm šo projektu īstenošanā," piebilda Avramenko.

KF vicepremjers pastāstīja, kad Baltkrievija novirzīs kravas uz Krievijas ostām

27. janvārī Krievijas valdība apstiprināja līguma projektu at Baltkrieviju par naftas produktu pārvadāšanu un pārkraušanu caur Krievijas ostām laikā 2021.-2023. gg. Ziņots, ka Krievijas jūras termināļi un Baltkrievijas kravu sūtītāji noslēgs ilgtermiņa līgumus ar noteikumu take or pay (ņem vai maksā). Proti, gadījumā, ja piegādātājs nosūta un pārkrauj kravas mazākā apjomā nekā saskaņots, Krievijas operatoram tiek izmaksāta līgumā paredzētā maksa par visu mēneša apjomu neatkarīgi no faktiskā. Dokuments paredz, ka minimālos garantētos apjomus puses saskaņo kārtējam gadam ne vēlāk kā iepriekšējā gada novembrī. 2021. gadā saskaņots apjoms 2 miljonu tonnu apmērā.

Triju gadu laikā plānots nogādāt 2,9 milj. tonnu mazuta no Moziras NPR un 0,96 milj. tonnu naftas produktu eļlu no Novopolockas NPR caur Sanktpēterburga ostu. Ustjlugas osta pārkraus 4,3 milj. tonnu benzīna no Moziras NPR un 0,4 milj. tonnu solāreļļas no Moziras NPR un 1,3 milj. tonnu – no Novopolockas NPR. Līdz ostām naftas produktus nogādās dzelzceļš.

Minerālmēsli un citas kravas

Perspektīvā caur Krievijas ostām varētu iet arī Baltkrievijas minerālmēsli, kas patlaban tiek eksportēti caur Klaipēdu. Puses jau varētu sākt darbu pie noteikumiem, ar kādiem Baltkrievijai būs izdevīgi piegādāt savu produkciju caur Krievijas ostām, uzsvēra Saveļjevs.

Baltkrievija apturējusi naftas produktu pārkraušanu Klaipēdā

"Mēs ar Alekseju Nikolajeviču (Avramenko – red.) turpināsim darbu. Mums vēl ir iespējas turpināt darbu jautājumā par citiem produktiem, ko ražo Baltkrievija, piemēram, kālija minerālmēsli tiek ražoti eksportam aptuveni 10 milj. tonnu apjomā," paziņoja Saveļjevs.

Savukārt Avramenko norādīja, ka Minska ir gatava apspriest ar kolēģiem Krievijā ne tikai kālija minerālmēslu, bet arī citu tipu kravu – kokmateriālu un mašīnbūves kompleksa produkcijas – eksportu.

"Šis jautājums prasa detalizētu darbu no ostu infrastruktūras jaudu viedokļa. Es domāju, pie šī jautājuma mēs ķersimies nopietni," apliecināja politiķis.