RĪGA, 19. februāris - Sputnik. Krievija sarunājas ar vairākām valstīm, lai precizētu pantus dažos nolīgumos par militāro apglabāšanu ārzemēs, īpaši runa ir par Latviju un Ungāriju, informēja Krievijas ĀM Konsulārā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Utkins, vēsta RIA Novosti.
Diplomāts skaidroja, ka Krievijas un ārvalstu likumdošanā atšķīrās jēdziens "karavīru apbedījums", tāpēc to aizsardzībai katru reizi ir jārīkojas atbilstoši situācijai.
"Kas attiecas uz militāro pieminekļu statusa noregulēšanas jautājumiem, diemžēl starptautiskajā līmenī tie nav noregulēti. Katram šāda veida memoriālajam objektam ir nepieciešama individuāla pieeja," sacīja Utkins.
Tāpat viņš atzīmēja, ka Krievijas un padomju monumenti, kuri atrodas ārpus karavīru apbedīšanas vietām, vairākās valstīs nav pasargāti pret rusofobajām tendencēm, tāpēc Krievija cer pilnveidot spēkā esošo normatīvi tiesisko bāzi to aizsardzībai.
"Rēķināmies ar to, ka vislabākā pieminekļu aizsardzības forma ir to un attiecīgo zemesgabalu nodošana Krievijas Federācijas īpašumā," sacīja Utkins, piebilstot, ka pagaidām Krievijai īpašumā ārvalstīs ir tikai viens memoriāls, un diez vai būtu vērts gaidīt no partneriem konstruktīvo pieeju šajā jautājumā.
Latviešu nacionālisti daudzus gadus cenšas ierosināt monumenta nojaukšanu. 2019. gadā Saeimas deputātu vairākums atbalstīja portālā Manabalss publicēto petīciju par Rīgas Atbrīvotājiem veltītā pieminekļa uzspridzināšanu/demontāžu.
Tajās pašās dienās Saeimā tika iesniegta eirodeputātes Tatjanas Ždanokas petīcija par pieminekļa saglabāšanu, kurā 10 tūkstoši parakstu tika savākti visīsākajā laika periodā. Taču Saeima nolēma nevirzīt šo projektu, noraidot to.
2019. gada 14. jūnijā Krievijas Ārlietu ministrija savā oficiālajā vietnē publicēja resora Informācijas un preses departamenta direktora vietnieka Artjoma Kožina komentāru. Tajā teikts, ka Krievija ir noraizējusies par Latvijas parlamenta lēmumu izskatīt jautājumu par Rīgas Atbrīvotājiem veltītā pieminekļa demontāžu. Resors atgādināja, ka iniciatīva neatbilst Rīgas saistībām, kas iekļautas KF un Latvijas līgumā no 1994. gada 30. aprīļa par Latvijas teritorijā dzīvojošo KF militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību. Mēs vēršam uzmanību uz to, ka minētā dokumenta 13. pants uzliek Latvijas pusei pienākumu nodrošināt memoriālo būvju uzturēšanu, uzlabošanu un saglabāšanu," teikts komentārā.
No savas puses, Latvijas ĀM uzsvēra, ka nav iespējams demontēt Uzvaras pieminekli bez Krievijas piekrišanas, nepārkāpjot starptautiskās saistības pat gadījuma, ja Saeima pieņems atbilstošo lēmumu.
2020. gada oktobrī Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas un Ārlietu komisijas kopsēdē tika apspriests Pieminekļa Atbrīvotājiem liktenis.
Pēc vētrainām debatēm un aicināto ekspertu uzstāšanās tika pieņemts lēmums atteikties no idejas nojaukt pieminekli, taču, iespējams, to pārdēvēs.