RĪGA, 6. februāris - Sputnik. Eiropas analītiskā centra CEPS eksperti norādīja uz virkni kļūdu, ko pieļāvusi Eiropas Savienība Covid-19 vakcīnas iepirkumu procesā. Galvenās no tām ir līgumu slēgšanas termiņi ar kreditoriem un neskaidri līgumu formulējumi.
Pašlaik izmantošanai Eiropas Savienībā ir apstiprinātas trīs vakcīnas koronavīrusa infekcijas profilaksei – no ražotājiem AstraZeneca, Pfizer/BioNTtech un Moderna.
CEPS eksperti konstatē, ka Covid-19 vakcīnu iegādes stratēģija Eiropā cieta neveiksmi: jau pirmajās vakcinācijas nedēļās ES saskārās ar preparāta piegāžu aizkavēšanos.
"Pirmkārt, viņi noslēdza līgumus daudz vēlāk nekā citi lieli pircēji. AstraZeneca gadījumā - trīs mēnešus pēc Lielbritānijas," raksta analītiķi.
Ja līgumi būtu noslēgti agrāk, ražotāji būtu gatavi gatavoties vakcīnas piegāžu palielināšanai ES valstīs, nevis Lielbritānijā. Turklāt Brisele kaulējās par zemāko cenu, kas radīja stimulu piegādātāju kompānijām strādāt ar tiem, kuri agrāk paveikuši pasūtījumu un vairāk samaksājuši.
"Otrā ES kļūda bija tāda, ka tā noslēdza līgumus ar nenoteiktiem piegādes indikatoriem, kas norādīti ceturkšņos, nevis mēnešos vai nedēļās," uzsver CEPS.
Acīmredzot paši ražotāji nevarēja garantēt jauna preparāta konkrētus piegādes termiņus. Tādējādi dokumentos tiek atrunāts tikai tas, ka uzņēmumam ir jāpieliec "visas saprātīgās pūles" līguma izpildei.
Visbeidzot, Eiropas Savienība atteicās uzņemties atbildību par nopietnām blakusparādībām, kas varētu rasties pēc vakcinācijas.
CEPS speciālisti uzskata, ka situācijas uzlabošanai ES varētu izmantot ražotāju prēmēšanu, nevis draudus griezties tiesā aizkavēšanos dēļ.
"Briselei būtu jāpiedāvā AstraZeneca vai Pfizer/BioNTtech samaksāt papildu prēmiju par jebkurām devām, kas piegādātas pirms termiņa... Katra deva, kas piegādāta trīs mēnešus agrāk, varētu dot sabiedrībai simtiem eiro lielu labumu, savukārt tās cena būs daudz zemāka," norāda eksperti.
Šāda pieeja, pēc CEPS domām, varētu sekmēt vakcīnas ražošanas palielināšanu. " Slīdošā cenu skala, kas sākas ar sākotnējās cenas būtisku pieaugumu un laika gaitā krītas laika gaitā, sniegtu uzņēmumiem spēcīgu stimulu palielināt ražošanu," skaidro analītiķi.
Papildu izmaksas vakcīnas piegāžu stimulēšanai Eiropas valstīs varētu sasniegt līdz diviem miljardiem eiro, bet tas būtu daudz lētāk nekā ilgstošāku karantīnu izmaksas nozīmīgajos ES ekonomikas sektoros un dzīvību cena, rezumē CEPS.
Covid-19 vakcīnu atsevišķās partijās piegādā ES valstīs pēc noteikta grafika. Šis grafiks ir noteikts Eiropas Komisijas līgumā ar ražotāju. Gandrīz no paša vakcinācijas sākuma sāka parādīties informācija par problēmām ar preparāta piegādēm.
Piemēram, ES vakcīnu Pfizer/BioNTtech sāka lietot 2020. gada decembrī, bet jau janvārī tika ziņots, ka Eiropas Savienība var nesaņemt nolīgto devu skaitu. Februārī AstraZeneca informēja, ka ražošanas optimizācijas nepieciešamības dēļ vakcīnas piegādes tempi krietni palēnināsies.
Turklāt Eiropas Komisijā joprojām ir pārliecināti, ka ES saņems pietiekamu Covid-19 vakcīnas devu, lai sasniegtu iecerēto mērķi - jau vasarā vakcinēt līdz 70% iedzīvotāju.
Tikmēr Bloomberg aģentūra aprēķinājusi, ka esošos vakcinācijas tempos nepieciešami vismaz septiņi gadi, lai vakcinētu 75% pasaules iedzīvotāju.
Speciālisti iepriekš prognozēja, ka kolektīvās imunitātes sasniegšanai nepieciešams vakcinēt vismaz 75% planētas iedzīvotājus. "Turīgākajās Rietumvalstīs vakcinācija notiek ātrāk nekā pārējās, bet kopumā pašreizējos tempos pasaulei būtu nepieciešami septiņi gadi," raksta aģentūra.
Pēc Bloomberg informācijas, šobrīd 67 pasaules valstu iedzīvotāji ir vakcinēti ar vairāk nekā 119 miljoniem Covid-19 vakcīnas devu - tas ir vairāk nekā Covid-19 inficēto skaits. Pēc amerikāņu Universitātes Džonsa Hopkinsa datiem, visā pasaulē ir konstatēti gandrīz 105 miljoni Covid-19 gadījumu, vairāk nekā 2,2 miljoni cilvēku ir miruši.