RĪGA, 2. februāris — Sputnik. No cietuma ASV atbrīvotā Krievijas pilsone, Sabiedriskās palātas locekle Marija Butina organizēja individuālu piketu pie Krievijas Ārlietu ministrijas ēkas, kurā tiek pieņemti viesi. Piketa mērķis – piesaistīt starptautisku uzmanību vārda brīvības krīzei un krievvalodīgo žurnālistu vajāšanai Latvijā, vēsta RIA Novosti.
Akcija notika pirms KF ārlietu ministra Sergeja Lavrova un viņa zviedru kolēģes Annas Lindes tikšanās, kura uzturas Maskavā kā EDSO priekšsēdētāja.
"Esmu šeit, lai piesaistītu viņas (Lindes – red.) uzmanību patvaļai, kam Latvijā pakļauti mūsu tautieši, Latvijas žurnālisti, septiņi cilvēki, kuru mājās 3. decembrī notika kratīšanas, pret viņiem ierosinātas krimināllietas par sadarbību ar Krievijas medijiem," Butina pastāstīja žurnālistiem.
Viņa konstatēja, ka ar tādām metodēm Latvijas varasiestādes pūlas aizbāzt cilvēkiem mutes un neļaut izpaust alternatīvu viedokli.
"Bail pat iedomāties pasauli, kurā valda tikai viens viedoklis. Tāpēc šodien esmu šeit," piebilda Butina.
Viņa atgādināja, ka Krievija jau vairākkārt vērsusies EDSO, organizācijā, kas aizsargā Eiropas pilsoņu tiesības un brīvības, un lūgusi skaidrojumu situācijai, tomēr atbilde vēl joprojām izpaliek.
"Mēs pieprasām atbildi. Es ceru, ka mana klātbūtne šodien ar šo daiļrunīgo plakātu tomēr radīs reakciju. EDSO ir jānosoda tas, kas notiek Latvijā ar mūsu tautiešiem, un jāveic atbilstoši pasākumi," Butina uzsvēra. Uz viņas plakāta angļu valodā teikts "Apturiet spiedienu pret žurnālistiem Latvijā".
Baltijas valstu valdības regulāri liek šķēršļus Krievijas mediju darbā. Krievijas ĀM jau atzīmēja, ka Tallinas, Rīgas un Viļņas darbībās nepārprotami saskatāma koordinācija, bet mediju vajāšana Baltijas valstīs uzskatāmi demonstrē, ko patiesībā vērti šo valstu demagoģiskie izteikumi par uzticību demokrātijas un vārda brīvības principiem.
3. decembrī VDD organizēja kratīšanas, izņēma tehniku, aizturēja un nopratināja virkni krievvalodīgo žurnālistu, kuri sadarbojas ar portāliem Baltnews un Sputnik kā ārštata darbinieki.
Žurnālistiem izvirzītas apsūdzības saskaņā ar Latvijas Krimināllikuma 84. pantu – par Eiropas Savienības sankciju režīma pārkāpšanu. Pēc nopratināšanas žurnālistiem aizliegts pamest valsti. Viņiem var draudēt sods – no naudas soda līdz brīvības atņemšanai. Sputnik Latvija un Baltnews ir saistīti ar starptautisko ziņu aģentūru "Rossija segodņa", kuras ģenerāldirektors Dmitrijs Kiseļovs iekļauts ES sankciju saraksta. Individuālās sankcijas nevar tikt attiecinātas uz visiem, kas sadarbojas ar mediju holdingu.
Krievijas ĀM nosauca Latvijas varasiestāžu darbības par soda akciju un vārda brīvības pārkāpumu. KF ĀM uzsvēra, ka Latvijas varasiestāžu soda akcija neatstāj ne mazākās šaubas par safabricēto apsūdzību rusofobo kontekstu. Ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova vērsās pie Latvijas ĀM ar aicinājumu izbeigt melus un neaizbildināties ar patiesībai neatbilstošiem izteikumiem, saņemt drosmi un atbildēt par savu politiku.
23. decembrī Krievijas Valsts dome pieņēma paziņojumu, kurā aicināja Eiropas valstu parlamentāriešus nosodīt Latvijas Republikas starptautisko saistību rupjos pārkāpumus vārda brīvības aspektā un atbalstīt plašsaziņas līdzekļu brīvu darbību, iebilst pret vardarbīgām metodēm un cenzūru, kā politiskās ziņas un informatīvās konfrontācijas instrumentiem.
Starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" un RT galvenā redaktore Margarita Simoņana pauda cerību, ka Krievija atbildēs uz krimināllietām pret krievvalodīgajiem žurnālistiem.