Vīrietim, kas decembra beigās Francijā nonāca reanimācijā, polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR, angliski – PCR) tests ar atpakaļejošu datumu konstatēja koronavīrusa infekciju. Līdzīga situācija – Itālijā. Vienlaikus modeļi liecina, ka infekcija nākusi no Hubejas provinces, kur 2019. gada 17. novembrī parādījies vīrusa nulles pacients. Vēl joprojām nav zināms, no kā viņš inficējies, portālā RIA Novosti stāsta Tatjana Pičugina.
Meklējumi starp asins paraugiem arhīvos
No 2019. gada 13. decembra līdz 2020. gada 17. janvārim deviņu ASV štatu iedzīvotāji brīvprātīgi nodeva asinis Sarkanā Krusta stacionārajos un mobilajos punktos. Mediķi plānoja pētījumu par moskītu pārnēsāto infekciju – Zikas vīrusa, Rietumnīlas drudža un malārijas izplatību. Donori tika izmeklēti viņiem veica bīstamu slimību, piemēram, HIV testus, viņi aizpildīja anketas par pašsajūtu un braucieniem uz ārzemēm. Pēc pētījuma paraugi tika saglabāti Sarkanā Krusta bankā.
Pavasarī vairāk nekā septiņus tūkstošus paraugu nodeva Slimību kontroles un novēršanas centram Atlantā, kur pārbaudīja SARS-CoV-2 antiķermenīšus asinīs. 106 cilvēku asinīs tika atrasti reaktīvie asinsķermenīši pret koronavīrusa SARS-CoV-2 S-olbaltumvielu. Tātad patogēns cirkulēja ASV mēnesi pirms Covid-19 pirmā oficiālā gadījuma, kas reģistrēts 2020. gada 19. janvārī, vai arī daļai iedzīvotāju jau bija gatava aizsardzība pēc inficēšanās ar citiem vīrusiem ar S-olbaltumvielu. Zinātnieki to dēvē par krosreaktīvo imunitāti.
No 106 pozitīvajiem paraugiem 84 saturēja neitralizējošos asinķermenīšus, kas nogalina koronavīrus. Pie tam vienā no tiem aizsardzība bija ļoti spēcīga, bet otrā – piedevām arī specifiska, tieši pret SARS-CoV-2. Darba autori atzīmē: tāds tests tikai netieši apstiprina vīrusa esamību. Vismaz par diviem paraugiem viņi ir parliecināti. Tagad vēl jānoskaidro, kur šie cilvēki inficējušies.
Pacients ar Covid-19 Francijā
Pirmie Covid-19 gadījumi Eiropā tika fiksēti 2020. gada 24. janvāri – trīs cilvēki pēc ceļojuma uz Uhaņu vēlāk tika ārstēti slimnīcās Parīzē un Bordo. Tomēr, iespējams, vīruss Francijā parādījies agrāk, uzskata pētnieki. Viņi atkārtoti pārbaudīja biomateriālus, kas ņemti no reanimācijā nonākušajiem pacientiem no 2019. gada 1. decembra līdz 2020. gada 16. janvārim ar gripas simptomiem un vīrusu radītām plaušu slimībām. Polimerāzes ķēdes reakcijas (PCR) testam ņemtās analīzes izrādījās negatīvas un tika uzglabātas ledusskapī.
Jaunais 14 paraugu PĶR tests parādīja vienu koronavīrusa RNS apstiprinošu rezultātu. To ņēma 42 gadus vecam alžīrietim, sen dzīvojošam Francijā. Vīrietis nonāca reanimācijā 2019. gada 27. decembrī ar asiņainām krēpām, klepu un augstu temperatūru, kas turējās jau četras dienas. Vienam no viņa bērniem vēlāk tika konstatēti līdzīgi simptomi.
Pacients pastāstīja, ka ceļojis 2019. gada augustā, tātad brauciena laikā inficēties nevarēja. Ar Ķīnu ģimene nekādi nav saistīta. Pētījuma autori secināja: koronavīrusa infekcija cirkulēja Francijā jau decembrī. Zinātnieki uzsvēra, ka nulles pacienta meklējumi jāturpina, - tas palīdzēs saprast, kad sākusies un kā izplatījusies epidēmija.
Kas notika Itālijā pirmā viļņa laikā
2019. gada rudenī speciālisti no Milānas universitātes novēroja pacientus ar aizdomām par masalām. Raudzes no mutes dobuma izrādījās negatīvas. Iespējams, slimniekiem bija Covid-19, pieļāva speciālisti, un pārbaudīja koronavīrusa RNS klātbūtni.
Analīzes ņēma 39 pacientiem laikā no 2019. gada septembra līdz 2020. gada februārim, pēc tam glabāja -80 grādu temperatūrā. PCR tests vienā no tām parādīja koronavīrusa RNS klātieni. Genoma konsekvence sakrita ar Wuhan-HU-1, kas tika atšifrēts 13. janvārī, un citiem, kas izplatījās pasaulē vēlāk.
Biomateriāls piederēja četrus gadus vecam zēnam no Milānas priekšpilsētas. Viņš saslima 21. novembrī un nedēļu vēlāk nonāca slimnīcā, nekādos ceļojumos nebija. Trīs mēnešus vēlāk Itālijā reģistrēja pirmo Covid-19 gadījumu. Tomēr infekcija ienāca valstī daudz agrāk, uzskata pētījuma autori. Ar to daļēji skaidrojams briesmīgais epidēmijas trieciens valsts ziemeļos pirmā viļņa laikā.
SARS‐CoV‐2 pirmtēvs
Templa universitātes (ASV) zinātnieki mēģināja atrast pašu pirmo koronavīrusa gēnu. Viņi izanalizēja gandrīz trīsdesmit tūkstošus SARS‐CoV‐2 konsekvenču no 97 valstīm, kas iekļautas GISAID datu bāzē no 2019. gada 24. decembra (pirmais iekļautais genoms) līdz 2020. gada jūlijam un savāca "pirmtēvu". To nosauca proCoV2 (progenitor SARS‐CoV‐2).
Galveno mutantu novešana pie viena kopsaucēja rāda, ka proCoV2 radies un evolucionējis Ķīnā 2020. gada decembrī. No tā cēlušies divi varianti — μ un α — jau pirms pirmā oficiālā Covid-19 gadījuma. ProCoV2-μ variants licis pamatus garai vīrusu līnijai, kas izmira pēc dažām nedēļām.
Savukārt mutants G614G, kas ātri izplatījās pasaulē un tagad pārstāvēts visplašāk, domājams, tāpat cēlies Ķīnā, lai arī nevar izslēgt arī Vidējos Austrumus un Eiropu, jo tur tas atrasts starp pirmajiem paraugiem.
Kur tad īsti ir nulles pacients? Kalifornijas universitātes zinātnieki sadarbībā ar kolēģiem noskaidroja: viņam bija jābūt Hubejas provincē Ķīnā mēnesi pirms pirmā oficiālā gadījuma. Viņi izstrādāja vīrusa evolūcijas modeli ar molekulārā pulksteņa palīdzību, balstoties uz GISAID datiem, un konstatēja: skaitot no 2019. gada 24. decembra, kad tika paņemts pirmais SARS‐CoV‐2 paraugs Uhaņā, 2019. gada 17. novembrī Hubejā jau bija četri inficētie, bet 1. decembrī – desmit.
Sākotnējā hipotēze liecina, ka infekcija sākusies jūras produktu tirgū Uhaņā. Tomēr vairākiem pirmajiem pacientiem ar to saiknes nebija, ar citiem saslimušajiem viņi nav kontaktējušies. Tas liek domāt, ka zināmum laiku vīruss klaiņojis iedzīvotāju vidū neatpazīts. Pēc tam – straujš uzliesmojums. Kāpēc? Tas nav zināms. Darba autori pieminēja superizplatītājus – cilvēkus, kuri īsā laika sprīdī inficē desmitiem apkārtējo. Taču viņi apšaubīja pieņēmumu, ka pērnā gada novembrī vīruss būtu atradies ārpus ĶTR.
Visi šie fakti nedāvā iespēju izskaidrot, kā vīruss nokļuvis pie cilvēkiem, kādas radības organismā tas radies, kur ir tā dabiskais rezervuārs. Modelis rāda, ka proCoV2 genoms satur visas Covid-19 patogēna īpatnības, tātad nulles genoms ir tikpat bīstams, kā tā evolūcijas līnijas. Tuvākie līdzīgie koronavīrusi atrasti sikspārņu organismā Juņnaņas provincē 2013. gadā. To genoms par 4% atšķiras no SARS‐CoV‐2, tātad šīs radības ir tikai starpposma saimnieki. Līdzīgi patogēni atrasti Ķīnas pangolīnu un ūdeļu organismā Eiropā un ASV. Tomēr Uhaņas vīrusa pirmtēvs un tā evolūcija vēl joprojām nav zināms.