RĪGA, 30. decembris - Sputnik. Latvijas varasiestāžu pieļautie cilvēktiesību un vārda brīvības pārkāpumi krievvalodīgo žurnālistu aizturēšanas lietā pārkāpj visas iedomājamās robežas norādīja Krievijas Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Sluckis ekskluzīvā intervijā Marijai Butinai projekta "Savējos nepametam" ietvaros.
Krievvalodīgie žurnālisti, tostarp arī portālu Baltnews un Sputnik Latvija ārštata autori, decembra sākumā tika aizturēti, nopratināti un atlaisti pret parakstu par lietas materiālu neizpaušanu, viņiem aizliegts izbraukt no valsts. Viņiem izvirzītas apsūdzības saskaņā ar pantu par ES sankciju režīma pārkāpumu, kas paredz sodu – no naudas soda līdz brīvības atņemšanai.
"Diemžēl Krievijai naidīgās tendences tajā pašā Latvijā ir pastiprinājušās. Un žurnālistu aizturēšana ir briesmīga un absolūti nepieļaujama," uzsvēra Sluckis
"Mediju brīvība un fiziskā brīvība – tas, kas pārkāpts, aizturot mūsu kolēģus, žurnālistus – tā ir koordināšu sistēma, bāze, kurā mēs pastāvam gan kā politiķi, gan kā vienkārši pilsoņi, kuri saprot, cik nepieļaujami tas ir. Tā nav tikai robeža vien, tas ir tālu pāri jebkādām robežām," uzsvēra Sluckis.
Deputāts kopā ar saviem kolēģiem iniciēja Eiropas valstu parlamentiem adresētu vēstījumu ar aicinājumu nosodīt Latvijas varasiestāžu darbības. "Situācija rupji pārkāpj žurnālistu tiesības," uzsvēra Sluckis. 23. decembrī KF Valsts dome pieņēma atbilstošo rezolūciju.
3. decembrī aizturētie žurnālisti nav Baltnews un Sputnik Latvija darbinieki, viņi strādā kā ārštata autori. Sputnik Latvija un Baltnews saistīti ar mediju grupu "Rossija segodņa", kuras vadītājs Dmitrijs Kiseļovs iekļauts Eiropas Savienības sankciju sarakstā. Sankcijas ir personiskas un nevar attiekties uz visiem, kas sadarbojas ar mediju holdingu.
Krievijas ĀM jau raksturoja šo incidentu, kā demokrātiskas sabiedrības pamatu – mediju un viedokļu brīvības – kliedzošu graušanu. Latvijas varasiestāžu soda akcija neatstāj ne mazākās šaubas par safabricēto apsūdzību rusofobo zemtekstu, uzsvēra diplomāti.
Krievijas Valsts domes lēmumā iekļauts aicinājums Eiropas valstu politiķiem nosodīt Latvijas varasiestāžu darbības, ņemot vērā krievvalodīgo žurnālistu vajāšanu, kā arī atbalstīt mediju brīvu darbību, iebilst pret vardarbīgu metožu un cenzūras pielietošanu politiskajā cīņā un informatīvajā konfrontācijā.
Tautieši: sargāt katru ģimeni
Leonīds Sluckis intervijā konstatēja, ka pienācis laiks padomāt par attieksmi pret Krievijas tautiešiem ārvalstīs. Krievijai ir jāpievērš uzmanība pilsonim ne tikai tad, ja viņš nonācis cietumā un apdraudēta ir viņa brīvība un dzīvība, uzskata politiķis.
"Paskatīsimies, cik mums pasaulē ir tautiešu, kā mēs viņus atbalstām. 80. un 90. gadu mijā pasaulē 350 miljoni cilvēku runāja krievu valodā. Tagad – 270 miljoni. Vēstures mērogā tas niecīgs laika sprīdis – 30 gadi. Un par 80 miljoniem cilvēku mazāk. Varu jums droši apgalvot – neviena cita valoda pēdējā gadsimta laikā no Zemes virsmas nav izzudusi tik ātri, kā krievu valoda. Mēs neatveram krievu skolas, mēs neatbalstām ar izglītības programmām tos mūsējos, kuri joprojām vēlas būt lielās krievu pasaules daļiņa un savus bērnus mācīt krievu valodā," konstatēja Sluckis.
Politiķis atgādināja, ka šobrīd Krievija ir gatava uzņemt cilvēkus, kuri vēlas atgriezties mājās.
"Mums ne tikai ar kultūras un humanitārajām programmām jāatbalsta ārvalstīs dzīvojošie, bet arī jānodrošina pienācīgi apstākļi tiem, kuri vēlas atgriezties lielajā Krievijā. Mums jāsargā tādi cilvēki, katra ģimene. Arī tas nav viegls uzdevums," uzsvēra Sluckis.