RĪGA, 28. decembris – Sputnik. Cilvēkam, kas saķēris vīrusa infekciju, pastāv risks pievienot tai arī bakteriālu infekciju, atzīmēja krievu bioinformātiķis, bioloģijas zinātņu doktors, profesors Mihails Gelfands sarunā ar radio Sputnik. Tādos gadījumos rodas atšķirīga terapija, kas var novest arī pie ļoti nelabvēlīgām sekām, jo "vīrusa infekcijas mēs protam ārstēt ļoti slikti, ārstēšana parasti ir simptomātiska, bet bakteriālās infekcijas mēs, principā, protam ārstēt, jo šiem nolūkiem ir antibiotikas," pastāstīja zinātnieks.
"Problēmu rada tas, ka antibiotikas ar laiku pārstāj darboties, jo patogēnām baktērijām veidojas rezistence pret antibiotikām, un cita starpā to izraisa tieši nenovēršama antibiotiku lietošana arī medicīniskajā praksē, kad cilvēki sāk dzert, nesaņemot pilnu kursu," atgādināja zinātnieks.
Pastiprināta antibiotiku lietošana, kas patiesībā pat neārstē koronavīrusu, var novest tiktāl, ka zudīs to efektivitāte un parādīsies jauni štammi, neuzņēmīgi pret ārstēšanu, stāsta bioloģijas zinātņu doktors.
Neuzņēmība pret antibiotikām parādīsies, ja rīkoties ar tām neuzmanīgi – nenoslēgt kursu vai lietot, kad tas nav nepieciešams, uzsvēra Gelfands. Pašreizējās pandēmijas laikā tas noticis itin bieži, viņš konstatēja.
"(Pandēmijas – red.) sākumā vai vidū, kad ļoti maz bija zināms par to, kā ārstēt cilvēkus, un laiku pa laikam radās kaut kādi novērojumi par to, ka kaut kadas antibiotikas palīdz pat ne pret bakteriālajām sekām, bet arī vienkārši saskaņā ar kaut kādu ne īpaši saprotamu mehānismu," viņš stāstīja.
Piemēram, koronavīrusa ārstēšanas standarta kursā Krievijā iekļauts azitromicīns, un dažkārt nācās novērot, ka "cilvēki slimoja, nāca terapeits, kaut ko izmeklēja un izsniedza tipogrāfijā drukātu lapiņu, tāpēc kļūst skaidrs, ka viņiem šīs lapiņas izdalītas un viņi tās dod visiem", minēja piemēru profesors. Tas ir precīzs paņēmiens, kā izaudzēt šos rezistentos štammus, piebilda zinātnieks.
"Situācija, kad ļoti liela daļa cilvēku sāk lietot kaut kādu antibiotiku, ir īstais ceļš, kā panākt, lai pēc gada šī antibiotika vispār vairs nepalīdzētu. Vienkārši tāpēc, ka evolūcijas ceļā tiek atlasīti pret šo antibiotiku noturīgi štammi," brīdināja biologs.
Tāds risks perspektīvā patiešam pastāv, "ar koronavīrusu tas nekādi nav saistīts, tas skaidrojams ar to, ka epidēmija izprovocējusi paaugstinātu antibiotiku lietošanu, bet slimības būs jau citādas," Gelfands secināja.