RĪGA, 14. decembris — Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. Diviem sestdienas mītiņiem Rīgā – 11. novembra krastmalā un pie Brīvības pieminekļa – ir daudz kopīga: abus organizatorus varasvīri mēģināja nomelnot, pašus mītiņus parādīt kā hibrīdkaru. Turklāt tika ziņots, ka abos mītiņos piedalījās daudz mazāk cilvēku, nekā patiesībā. Es domāju, ka šī taktika nelīdzēs. Lūk, kāpēc.
Pirmkārt, cilvēku bija gana daudz, turklāt daudzi publicēja sociālajos tīklos bildes un videoierakstus no mītiņiem ar saviem komentāriem. Saukt protestētājus par vienkāršiem masku pretiniekiem neizdosies – tikpat labi, piemēram, var teikt par krievu vecākiem, kuri protestē pret skolas reformu, ka viņi "nevēlas mācīties latviešu valodu".
Cilvēkam, ko zombējuši valsts mediju televīzijas sižeti, kuros bija izgrozīts atnācēju skaits un to izvirzītie mērķi, ar to pietiks. Bet cilvēku, kurš piedzīvo tādas pašas grūtības kā protesta akcijas dalībnieki, tādi meli diez vai apmierinās. Viņš meklēs un atradīs citus informācijas avotus.
Otrkārt, nomelnošana nelīdzēs, jo pirmajā, lielākajā mītiņā galvenokārt piedalījās latvieši. Būtu absurdi apsūdzēt viņus hibrīdkarā.
Tāda apsūdzība, kā "jūs izgājāt protestā, jo jūs piemānījusi Krievija" šķiet smieklīga. Pirmkārt, kur ir nauda? Otrkārt, ja nopietni – ko iesākt ar iemesliem, kas likuši sapulcēties un iziet ielās pandēmijas laikā, neskatoties uz visiem varas iestāžu aicinājumiem neiet?
Vai vēlaties zināt Krievijai simpatizējošā elektorāta viedokli? Kaut pāris reižu paskatieties ziņas no Krievijas. Tur nebūs nekādu masku nīdēju, nekādu "feldšeres Marinas" atklāsmju. Latvijas iedzīvotājs, kas simpatizē Krievijai, var tikai pavaicāt, kāpēc Latvijas valdība vēlas iepirkt dārgu Eiropas vakcīnu pret Covid-19, nevis lētāku no Krievijas, taču neapgalvos, ka koronavīruss ir gripa un neaicinās nevalkāt maskas.
Centieni uzdot Krievijas atbalstītājus par masku nīdējiem un pretēji – liks pasmieties gan vieniem, gan citiem. Protams, šīm grupām ir dažas kopīgas pazīmes, bet ne vairāk, kā pārējiem Latvijas sociālajiem slāņiem.
Cik cilvēki sanāca kopā?
Oficiālās statistikas un organizatoru skaitļu atšķirība ir parasta lieta. Pirms 10 vai 15 gadiem policijas un ziņu aģentūru sniegtie skaitļi atšķīrās divas reizes. Pēdējos gados plaisa ir būtiski palielinājusies. Lai arī policija, pateicoties tehniskajam progresam (precīzāk, iespējai izmantot dronus), ieguvusi lielu priekšrocību, policisti to izmanto ļoti dīvaini.
Piemēram, ārlietu ministrs Sandis Ģirgens publicēja Facebook šādu informāciju: "Valsts policijā strādā profesionāļi. Skats no drona Krastmalā ap plkst.13 - var redzēt īsto cilvēku skaitu. Šobrīd aktuālā informācija no VP, ka uz doto brīdi Krastmalā pulcējas ne vairāk par 50 cilvēkiem."
Manuprāt, šī informācija maldina cilvēkus. Nosauktais cipars nesakrīt ar attēlu. Jo atšķirība starp tiem ir trīs stundas.
Šī nianse nav acīmredzama. Cik cilvēki ir fiksēti attēlā? Manuprāt, aptuveni 500 – 600 cilvēku. Lai pateiktu precīzāk, ir jāizdrukā foto A3 vai labāk A2 lapā, un jāatzīmē katrs cilvēks ar sarkanu zīmuli. Ar uzņēmumiem no sociālajiem tīkliem tas nav iespējams izdarīt – pārāk maza izšķirtspēja.
LTV reportāžā nosaukts Valsts policijas paziņotais cipars – aptuveni 400 cilvēku.
Par spīti solītajiem sodiem
Runājot par atnācēju skaitu, man šķiet, ir jāņem vērā vairāki faktori: to, ka varas iestādes aktīvi mēģināja diskreditēt mītiņa organizatorus, tomēr simtiem cilvēku piedalījās protestā. Tāpat arī to, ka mītiņa laikā policija no dažādiem punktiem ar spēcīgākiem skaļruņiem, aicināja klātesošos izklīst, jo tik liels ļaužu pūlis ir nelikumīgs.
Policisti pat draudēja ar sodiem, bet tas cilvēkus neapturēja. Turklāt protestu ļoti aktīvi atbalstīja garām braucošie autovadītāji. Ar signāltaurēm vairākas stundas viņi slāpēja runātājus.
Neskaitīšu garām braucošās mašīnas, kas atbalstīja pūli, taču to skaits mērojams simtos, ne desmitos. Godīgi sakot, es neatceros citu mītiņu, ko tik aktīvi atbalstītu automobilisti. Parasti ducis signālu visas akcijas laikā. Te gan taurēšana neapstājās vairākas stundas.
Tā kā pirmajā mītiņā 11. novembra krastmalā es pavadīju aptuveni divas stundas, varu pastāstīt par savu personīgo viedokli un sajūtām. Organizatoriskā puse bija vāja. Runātāji nestādījās priekšā, bieži vien nebija iespējams saprast, kas ir kas. Tāda sajūta, ka organizatori paši nebija gatavi tādam tautas atbalstam.
Organizatoriem aizliedza izmantot skaņu pastiprinošo aparatūru, bija atļauts izmantot tikai ruporus. Cilvēki stāvēja pie tribīnes ļoti tuvu viens otram, jo jau desmit metru attālumā no tās runātājus nebija iespējams sadzirdēt automobiļu taurēšanas dēļ.
Paši jūs esat okupanti!
Patiesībā informācija par mītiņā izskanējušājām runām visnotaļ draud varasvīriem. Ne jau tāpēc, ka tur atklāja kādu ārkārtīgu patiesību, bet tāpēc, ka protesti un varas viedoklis par tiem ir absolūti atšķirīgs.
Vara brīdināja par "piekto kolonnu", bet lielākā daļa mītiņa dalībnieku bija latvieši. Daudzi klātesošie runāja par "uzvaru pār padomju okupāciju" un aicināja uzvarēt citus "okupantus", kas ieradušies no ārzemēm - proti, esošās varas pārstāvjus.
Visbiežāk kritizēja premjerministru Krišjāni Kariņu, prezidentu Levitu un Veselības ministrijas vadītāju Ilzi Viņķeli. Runāja, ka "trimda" ir jauni okupanti un "pasaules biznesa pakalpiņi". Proti, kamēr ministri dēvē protesta organizatorus par "piekto kolonnu", organizatoru secinājums bija "pats esi muļķis" jeb mūsdienu diskursā "pats esi okupants".
Valdība pirms un pēc mītiņa uzslavēja policiju par to, ka tā "nepadevās provokācijām" un par atturību, taču ne pirmā, ne otrā mītiņa organizatori neaicināja uz prettiesiskām darbībām un īpaši uzsvēra, ka policija ir tautas daļa, tātad vandālisms tikai kaitēs "protesta gaišajai iecerei". Protestētājus aicināja būt "spēcīgiem, bet godīgiem un likumpaklausīgiem".
Sestdienas protestu laikā Francijā aizturēti apmēram simts cilvēki. Rīgas protestos tika aizturēti tikai daži. Viens mēģināja kauties ar policiju, otrs ieradies spēcīga reibuma stāvoklī. Kā tas raksturo pārējos protestētājus? Nekādi.
Sazvērestības teorija vai neuzticēšanās varai?
Tāpat par protesta akcijām runāja tā: sapulcējās masku nīdēji un sazvērestības teorijas atbalstītāji, un kaut kur citu murgainu ideju vidū skanēja - neuzticēšanās varai. Manuprāt, proporcija ir pretēja.
Vairums runātāju kritizēja varas iestādes un savās runās minēja šādu tēzi "neviens nenoliedz, ka Covid-19 pastāv, un no tā mirst, bet melu vīruss ir biedējošāks par šīs nāvējošās slimības vīrusu, un uzskrūvēto baiļu vīruss sabiedrībā ir vēl biedējošāks."
Runātāju vidū, protams, bija arī masku pretinieki, kas atklāti runāja par sazvērestības teoriju, bet tādu bija mazākums. Vairākums pat atbalstot šādas idejas, runāja par tām pastarpināti, galvenokārt kritizējot valdību "par meliem un dezinformāciju".
Manuprāt, tieši šādas apsūdzības varai nes vislielākos draudus, turklāt šajā ziņā vainīgi ir paši ministri un citi valdības pārstāvji, kuri uzskata, ka ar "hibrīdkaru" varēs piesegt visu. Taču politiķi ļoti maldās.
Apsūdzot kādu melos, nodevībā un ļaunprātībā, ir jāsniedz precīza informācija, ko var pārbaudīt, citādi apsūdzības kā bumerangs atgriežas pie apsūdzētājiem. Ja valdības pārstāvis pauž to, ko var kļūdaini iztulkot, tas tiks kļūdaini iztulkots. Ja valdības pārstāvis pauž to, ko var viegli atspēkot, tas ātri tiks atspēkots, un šāda oratora reputācija stipri cietīs.
Protams, ka pandēmijas izraisīto krīzi izmanto daždažādie opozīcijas spēki. Un tie, kas bija starp vakardienas mītiņu organizētājiem, nekautrējas piesaistīt gan sazvērestības teorijas atbalstītājus, gan masku nīdējus. Taču neapmierinātības pamatā, kas izdzina cilvēkus ielās, ir neuzticība varai un aizliegumu neizpratne. Tā ir tā "komunikācijas kļūme", par kuru jau nedēļu runā politiķi un valsts mediji.
Piemēram, ministrs Jānis Bordāns izteica domu, ka vara izskaidro tikai 20%, no tā, ko vajadzētu skaidrot.
Sniegtās informācijas trūkums un nepārbaudīti fakti, kas tiek uzdoti par realitāti, ir pašreizējās valdības galvenais ienaidnieks.