RĪGA, 12. decembris – Sputnik. Eiropas Padomei vajadzētu vērīgāk sekot un nekavējoties reaģēt uz krievu valodas vajāšanu Baltijas valstīs, krievvalodīgo iedzīvotāju un mazākumtautību tiesību pārkāpumiem Ukrainā, norādīja Krievijas pastāvīgais pārstāvis EDSO Aleksandrs Lukaševičs EDSO pastāvīgās padomes tiešsaistes sēdē, vēsta RIA Novosti.
Lukaševičs uzsvēra, ka pandēmijas fonā īpaši nepieņemama ir mediju brīvības, nacionālo kopienu valodas, izglītības un reliģisko tiesību ierobežošana.
"Eiropas Padomei vajadzētu vērīgāk sekot un nekavējoties reaģēt uz krievu valodas vajāšanu Baltijas valstīs, kur joprojām pastāv kaunpilnais "nepilsoņu" statuss, kā arī uz krievvalodīgo iedzīvotāju un mazākumtautību tiesību pārkāpumiem Ukrainā. Ceram, ka arī Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs pienācīgi strādās šajā virzienā. Ir svarīgi kontrolēt, kā tiek izpildītas rekomendācijas jau pieņemto normatīvo aktu diskriminējošā rakstura labošanai un to atbilstības panākšanai saskaņā ar dalībvalstu saistībām EDSO ietvaros. Lielā mērā tas attiecas uz Ukrainu," paziņoja Lukaševičs.
2017. gadā Ukrainas parlaments pieņēma likumu, kas paredz vidusskolu pāreju pie mācībām ukraiņu valodā. Vēlāk, 2020. gada 16. janvārī, parlaments pieņēma jaunu likumu, kurā sīki aprakstīti noteikumi pārejai pie mācībām ukraiņu valodā. Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, mācību gada beigās valstī funkcionēja 125 valsts krievu skolas, kā arī 43 privātskolas.
2018. gada 22. martā Latvijas Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz: no 2019./20. mācību gada sāksies pakāpeniska pāreja pie mācībām latviešu valodā vidusskolas posmā mazākumtautības skolās. Vispārējo pāreju pie mācībām latviešu valodā plānots noslēgt 2021. gada 1. septembrī. Valsts valodas statuss Latvijā piešķirts tikai latviešu valodai. Krievu valoda, dzimtā gandrīz 40% iedzīvotāju, saņēmusi svešvalodas statusu.