RĪGA, 11. decembris — Sputnik. Lietuvas nākamā ekonomikas ministre Aušrine Armonaite uzskata, ka jaunajai valdībai jāizskata Baltkrievijas opozīcijas lūgums ieviest sankcijas pret valsts uzņēmumu "Belaruskalij". Uzņēmums ir lielākais kravu sūtītājs Klaipēdas ostā, un tranzīta pārtraukšanas apstākļos osta varētu zaudēt vairāk nekā ceturto daļu kravu apgrozījuma.
Baltkrievijas opozīcijas līdere Svetlana Tihanovska aicināja Lietuvas valdību izskatīt sankcijas pret minerālmēslu ražotāju "Belaruskalij". Viņa apgalvo, ka Baltkrievijas valsts uzņēmums vajā savus darbiniekus par protestiem pret Aleksandra Lukašenko režīmu, vēsta Obzor.lt.
"Mēs lūdzam nepirkt "Belaruskalija" produkciju, lai šo uzņēmumu nauda nenonāktu Lukašenko režīma rokās. Tas saistīts ne tikai ar "Belaruskalij", bet arī ar "Grodno Azot", "Naftan" un citām režīmam svarīgām kompānijām. Taču mēs nerunājam par mūžīgu apturēšanu – līdz ar jauna prezidenta nākšanu pie varas vai pārejas periodu visus sakarus ir jāatjauno," teica Tihanovska intervijā BNS.
Viņa paziņoja, ka šis jautājums jau apspriests ar Lietuvas amatpersonām.
Lietuvas nākamā ekonomikas ministre Aušrine Armonaite, komentējot Tihanovskas interviju, paziņoja, ka valdībai vajadzētu izskatīt Baltkrievijas opozīcijas lūgumu.
"Es uzskatu, ka šis jautājums ir jāizskata. Nevaru komentēt konkrētu modeli, viss ir jānovērtē. Ir nozīmīgi cilvēktiesību jautājumi, ir arī īstermiņa ekonomiskās intereses. Jā. Tas var nest negatīvas sekas Lietuvas ekonomikai, taču tas var negatīvi ietekmēt arī Baltkrievijas režīma rezultātu," teica Armonaite.
Vienlaikus ārlietu ministra postenī ieceltais Gabriels Landsberģis apgalvo, ka Lietuvai nav iespēju ieviest vienpusējas ekonomiskās sankcijas. Viņš norāda, ka to var izdarīt tikai Eiropas Savienība.
"Patlaban ES jau rit diskusija par trešo sankciju paketi, kurā gaidāmi iespējami ierobežojumi pret uzņēmējiem un kompānijām, kas finansē režīmu," viņš teica.
Savukārt Aļģis Lataks, Klaipēdas ostas vadītājs, paziņoja, ka sankcijas negatīvi ietekmēs ostas darbību, kas apstrādā minerālmēslus no Baltkrievijas. Pēc viņa domām, sankcijas jāievieš pret personām, nevis pret biznesu.
"No ekonomikas viedokļa tas ļoti negatīvi ietekmēs ostu, jo šī kravu daļa ir ļoti liela, bet "Belaruskalij" kravas iet cauri Klaipēdas ostai lielos apjomos, tāpēc no ekonomikas viedoļa zaudējumi patiesībā būs ļoti lieli," paskaidroja Lataks.
"Ja sankcijas tiek pielietotas, tās jāizmanto pret personām, nevis biznesa sektoriem, kompānijām. Sankcijām jābūt mērķtiecīgām, tās nevar izmantot konkurences cīņā," viņš piebilda.
Klaipēdas osta pārkrauj aptuveni 12 miljonus tonnu baltkrievu minerālmēslu gadā. No tiem lielāko daļu veido "Belaruskalij" kravas. Kompānijai pieder 30% temināļa "Biriu kroviniu terminalas" akcijas ar lietuviešu uzņēmēja Igora Udovicka kontrolētās firmas starpniecību.
Ostas vadītājs apgalvo, ka pēc kravu daļas zaudējuma būs ļoti sarežģīti tās atkal atgūt.
2019. gadā Baltkrievijas kravas veidoja 30,5% no ostas apstrādāto kravu kopapjoma (14,1 milj. tonnu no 46,3 miljoniem).
Iepriekš prezidents Aleksandrs Lukašenko, komentējot Baltijas valstu sankcijas pret viņu un virkni Baltkrievijas amatpersonu, paziņoja, ka Minska izstrādā atbildes ekonomiskos risinājumus, cita starpā – arī Baltkrievijas kravu tranzīta pārorientāciju uz Krieviju. Pārsvarā runa bija par naftas produktu plūsmas pārorientāciju.
Tāpat Baltkrievija ir gatava izvērtēt jūras termināļa celtniecību Ļeņingradas apgabalā ar līdzekļiem, kas ieekonomēti no BelAES būvdarbiem piešķirtā Krievijas kredīta, paziņoja Lukašenko 25. septembrī, tiekoties ar reģiona gubernatoru Aleksandru Drozdenko. Savukārt gubernators norādīja, ka Baltkrievija varētu iesaistīties projektos, kas jau tiek īstenoti reģionā, piemēram, Ustjlugas ostā.