RĪGA, 4. decembris — Sputnik. NATO nolēmusi, ka labākā aizsardzība ir uzbrukums, bet maskēts uzbrukums ir vēl labāks, tāpēc apsūdzēja Krieviju par militārā spēka audzēšanu Krimā, vēsta RIA Novosti.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs alianses sēdē paziņoja, ka Krievija "joprojām pārkāpj Gruzijas un Ukrainas teritoriālo vienotību" un "aktīvi izvērš spēkus Melnās jūras reģionā".
Izrādās, pašas alianses agresīvās provokācijas un augošā klātbūtne uz sauszemes, jūrā un gaisā pie Krievijas pussalas – tā vienkārši esot atbilde uz Krievijas darbībām, kura, starp citu, jau informējusi, ka neplāno neko militārā plānā, kā vien aizsargāt savu teritoriju.
Aiz maskas slēpta nekaunība un agresija
Krievija asi atbildēja uz NATO ģenerālsekretāra nepamatotajiem pārmetumiem. Senators no Krimas Sergejs Cekovs norādīja, ka NATO vienkārši aizbildinās ar pārmetumiem Krievijai, lai pati varētu paplašināt savu klātbūtni Melnajā jūrā.
Savukārt Krievija Krimas rajonā un Melnās jūras reģionā rīkojas ar mērķi parūpēties par savu drošību, uzsvēra Cekovs.
"Alianse paplašina bruņojumu, izturas ārkārtīgi nekaunīgi un agresīvi. Krievija sper soļus tikai atbildei uz NATO agresīvo politiku," paziņoja senators.
Valsts domes Aizsardzības komitejas priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Šerins tāpat komentēja Stoltenberga izteikumus. Viņš norādīja, ka NATO vajadzīgs pamats, lai palielinātu izdevumus aizsardzībai. Viņi vienkārši uzskata Krieviju par pietiekami ērtu, lai ieceltu to ienaidnieka lomā un nesodīti apsūdzētu.
Krimas vadītājs Sergejs Aksjonovs NATO ģenerālsekretāra vārdus nosauca par demagoģiju. Pēc viņa domām, tamlīdzīgu izteikumu galvenais mērķis ir attaisnot alianses spēku klātbūtnes paplašināšanu Melnās jūras reģionā.
Aksjonovs uzsvēra, ka Krievijas Bruņoto spēku grupējuma spēks Krimā atbilst esošajiem draudiem. Tas ir pietiekams, lai droši un pilnā apjomā nodrošinātu Krimas reģiona un tā iedzīvotāju drošību.
Neveiksmīgs pārsteigums
ASV un Rumānijas karavīri organizējuši raķešu šaušanas mācības netālu no Krimas. Mācību starti notika kopīgo mācību Rapid Falcon ("Straujais vanags") ietvaros Melnās jūras krastā. Karavīri izmantoja divas tālā darbības rādiusa zalves uguns reaktīvās sistēmas M142 HIMARS. Īpaši šiem nolūkiem tās uz dažām stundām nogādātas Rumānijas poligonā no Vācijas.
Rietumu mediji manevrus dēvēja par "raķešu pārsteigumu" Krievijas kareivjiem, tomēr Maskava šādam formulējumam nepiekrīt. Eksperti uzskata, ka nav ne runas ne par kādu pārsteigumu – militārās tehnikas pārdislokācijai vienmēr seko. Pie tam Melnās jūras reģionā Krievijas rīcībā ir radiotehniskās izlūkošanas stacija. Organizētie manevri ir tikai amerikāņu kārtējā provokācija, un faktiski tā apdraud nevis Krieviju, bet gan pašas ASV un to sabiedrotos.
Krimas Sabiedriskās palātas priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Formančuks uzsvēra, ka Krima spēj ne tikai atvairīt raķešu triecienus – tās arsenālā ir mūsdienīgi pretraķešu kompleksi, un pussalas teritorija ir droši aizsargāta.
Krievijas Krima
Krima atgriezās Krievijas sastāvā pēc referenduma 2014. gadā. Tā rezultāti parādīja, ka 96,77% plebiscīta dalībnieku Krimas Republikā un 95,6% - Sevastopolē atbalsta reģiona iekļaušanos Krievijas Federācijā.
Ukraina vēl joprojām uzskata Krimu par savu okupēto teritoriju. Krievijas valdība jau vairākkārt atgādinājusi, ka Krimas iedzīvotāji demokrātiski, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un ANO Statūtiem nobalsoja par atkalpievienošanos Krievijai. Valsts prezidents Vladimirs Putins atgādināja, ka Krimas jautājums ir "slēgts uz visiem laikiem".
Krimu vairākkārt apmeklējušas ārvalstu delegācijas. Tās visas nonākušas pie vienprātīga slēdziena – Krimas pussala kļuvusi par Krievijas daļu, balstoties uz tautas gribas likumīgas izpausmes, un krimiešu izvēli pievienoties Krievijai diktējušas pašu reģiona iedzīvotāju intereses.