Stepanakertā skolās atsākas mācību process, tāpat darbu atsācis vietējais dzemdību nams, kurā pēc kara uzņemtas pirmās dzemdētājas. Neatzītās Kalnu Karabahas rebulikas galvaspilsētā jau pilnā ritmā notiek mierīga dzīve. Cilvēki atgriežas savās mājās, strādā veikali, kursē sabiedriskais transports, var staigāt pa pilsētas ielām, nebaidoties par savu drošību. Arī citās apdzīvotās vietās tiek strādāts pie civilās infrastruktūras atjaunošanas. Lielā mērā tas notiek pateicoties Krievijas miernešiem, kuri dara visu, kas ir viņu spēkos, lai vietējie iedzīvotāji spētu pēc iespējas drīzāk atgriezties pie ierastās dzīves.