RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Katru gadu katram Rīgas domes deputātam izsniedz divas bezmaksas stāvvietu caurlaides, viena no kurām tiek nodota partijas vadībai, paziņoja intervijā izdevumam Neatkarīgā bijušais Rīgas vicemērs, bijušais pašvaldības deputāts no Jaunās konservatīvās partijas Druvis Kleins.
Kleins nesaprot, no kurienes radies tāds troksnis saistībā ar caurlaidi, kura nonāca bijušā ministra Jura Pūces rīcībā, ja politiķi gadiem ilgi ir saņēmuši šādu bonusu, un visi, kuri to izmantoja, lieliski zināja, ka to izmanto ne tikai deputāti, bet gan plašāks personu loks. Par to, ka Pūce izmantoja svešu "Rīgas satiksmes" VIP caurlaidi Rīgas stāvvietām un grasījās to darīt arī jaunā Rīgas domes sasaukuma laikā, iepriekš pastāstīja bijušais deputāts no "Latvijas attīstībai" Māris Mičerevskis. Juris Pūce sākumā centās noliegt viņa paziņojumus, taču pēc tam atzinās, ka ir samelojis, un demisionēja.
Dodiet divas
"Tur viss notika brīvi, un tas jau nu galīgi nevienam nebija noslēpums. Viss, ko Mičerevskis publiski pateica par atļaujām, visiem jau gadiem bija zināms," atzīmēja Kleins.
Pēc viņa sacītā, shēma strādāja smalkāk, nekā stāstīja Mičerevskis.
"Katram deputātam tika izsniegta viena deputāta autostāvvietas karte. Tā ļauj bez maksas novietot automašīnu speciālā deputātiem paredzētā stāvvietā aiz Rīgas domes ēkas. Ja šajā stāvvietā kādam auto nebija logā deputāta kartes, pašvaldības policija izrakstīja soda kvīti.
Šo karti varēja ielikt auto logā arī tad, ja auto noparkots jebkurā "Rīgas satiksmes" stāvvietā visā pilsētas teritorijā. Kontrolieri, ieraugot šādu karti logā, soda kvīti neizrakstīja," pastāstīja bijušais Rīgas vicemērs.
Tāpat deputāts saņēma abonementu "Rīgas satiksmes" stāvvietām, kuru drīkstēja izmantot tikai "Rīgas satiksmes" stāvvietās, bet ne deputātu stāvvietā aiz Rīgas domes. Ja policija redzēja šajā stāvvietā automobili bez deputāta kartes, bet ar "Rīgas satiksmes" abonementu, tā izrakstīja naudas sodu. Kleins paskaidroja, ka kāda bijusi domes vadības nostādne.
"Sanāca tā, ka vienam deputātam tika izsniegtas divas kartes. Parasti visas partijas saviem deputātiem pieprasīja, lai vienu no šīm kartēm atdod atpakaļ partijas vajadzībām," paziņoja Kleins.
Pēc viņa sacītā, "jauno konservatoru" frakcijas vadītājs Jānis Ozols skaidroja deputātiem, ka kartes ir nepieciešamas Saeimas deputātu palīgiem, lai viņi varētu nolikt mašīnas pie parlamenta ēkas.
Bija arī tādi deputāti, kuriem vispār nebija nepieciešama stāvvieta, un viņi atdeva abas caurlaides partijai.
"Šī bija gadiem strādājoša sistēma. Kurš lika savu mašīnu domes vai "Rīgas satiksmes" stāvvietās, kurš nelika, to neviens nevarēja izkontrolēt.
Gada sākumā domes sekretariātā paprasīja mašīnas numuru, kuru sekretariātā piereģistrēja. Ja brauci ar divām mašīnām varēji abu mašīnu numurus piereģistrēt. Automašīnu numuri palika tikai un vienīgi sekretariāta reģistrā. Uz izsniegtajām kartēm tie neparādījās.
Abas kartes izsniedza reizē. Tas skaitījās deputāta komplekts. Tā kā automašīnu numuri nebija ne uz vienas kartes, tās ikviens varēja izmantot," paziņoja Druvis Kleins.
Polišinela noslēpums
"Viss manis iepriekš stāstītais nav nekāds noslēpums. To visi zina. Tādēļ ir dīvaini klausīties Mičerevski stāstām par kartēm kā par kādu izņēmumu vai sensāciju. Tā bija sistēma, kuru izmantoja gan pozīcija, gan opozīcija.
Tas, ka ministrs šīs kartes lieto ‒ tā ir nekaunība. Dīvaini, ka ministrs karti prasījis deputātam. Ja no ministra puses nāk uzdevums deputātam ‒ dabū man karti ‒, tas izklausās aizvainojoši. Ministrs taču varēja zvanīt (mēram Mārtiņam) Staķim un viņam šo karti prasīt, nevis Mičerevski trobelēt. Tādā veidā man karte nekad nav prasīta.
Taču, ja kartes lieto ierindas ļaudis, piemēram, deputātu palīgi ‒ es viņus saprotu. Viņi par saviem 600 eiro mēnesī nevar atļauties automašīnu novietot Vecrīgā.
No mūsējiem tie, kuri reti braukāja pa Rīgu, partijai atdeva "Rīgas satiksmes" karti. Tie, kuri braukāja uz visādām komisijām, kur bija auto jānovieto dažādās pilsētas vietās, tie atdeva deputāta karti un sev atstāja "Rīgas satiksmes" karti.
Man jau nedaudz jocīgi likās, ka tā dara arī partija, kurai ir ļoti svarīga tieši tiesiskuma līnija. Bet, ja tā dara, tad dara, nu ko tur vairs. Kopumā, kad tas viss notika pirms partijām piešķirtā valsts finansējuma, arī man tas šķita pareizi. Pēc finansējuma piešķiršanas gan kļuva savādi. Par valsts piešķirto naudu partija varēja pati nopirkt piecas vai desmit stāvvietu kartes.
Kad pametu partiju, uzrakstīju iesniegumu, ka man šī karte palikusi frakcijā, un tad man piešķīra citu karti. Pēc tam jau man vairs neviens neprasīja neko atdot," pastāstīja Kleins.