RĪGA, 30. novembris – Sputnik. Latvijas Aizsardzības ministrijas vadītājs Artis Pabriks aicina valdību ieviest striktākus ierobežojumus, turklāt visā valstī, jo Latvija ir unitāra, nevis federatīva valsts, vēsta Rus.tvnet.lv.
Problēmas medicīnā
Pēc Pabrika domām, kurš tagad vairāk nekā no nezināmā ienaidnieka uzbrukuma baidās no koronavīrusa, Latvijā vistuvākajā laikā uz divām trim nedēļām jāievieš visstriktākie ierobežojumi, lai apturētu Covid-19 izplatību un samazinātu jaunu inficēšanās gadījumu skaitu.
Pabriks atzīmēja, ka, ja agrāk varēja atsaukties uz to, ka Latvijā jaunu inficēšanās gadījumu skaits ir zemāks, nekā citās valstīs, un vīruss nav izplatījies tik plaši, tad tagad šie argumenti nedarbojas. Slimnīcu resursi ir uz izsmelšanas robežas.
"Ko mēs tagad redzam? Slimnīcas ir pilnas ar inficētajiem un drīz būs problēmas ar medicīnu," uzsver ministrs.
Aizsardzības ministrs atzina, ka attiecībā uz pandēmijas problēmām viņš pieder pie to valdības ierēdņu nometnes, kuri radikālāk raugās uz situāciju.
Pabriks acīmredzot runā par Nacionālo apvienību, kas ne reizi vien ir piedāvāja slēgt robežas, skolas un vispār maksimāli bargi sekot līdzi ierobežojumu ievērošanai, ieviešot tos pēc iespējas vairāk.
Slēgt skolas, lai nosvinētu Ziemassvētkus
Ministrs skaidro, ka tas viss nav tāpat vien, bet gan ar mērķi, lai īsā laikā samazinātu Covid-19 izplatību, un cilvēkiem parādītos iespēja pavadīt Ziemassvētkus ar draugiem un radiem, aiziet ciemos.
Turklāt Pabriks uzsvēra, ka Latvijas ir unitāra, nevis federatīva valsts, un Latvija ir pārāk maza valsts. Tādēļ valdības centieni nodzēst pandēmiju, ieviešot pasākumus konkrētās vietās, nelīdz. Visā valstī visam ir jābūt vienādam, uzskata ministrs.
Pie tam, viņš atzīmē, ka ir vērts ieviest tālmācības visiem skolēniem – slēgt skolas līdz Jaungadam. Pagaidām sākumskolas klašu skolēni mācās klātienē.
Ministrs saprot, ka šāds pasākums izraisīs neapmierinātības sprādzienu vecāku vidū, kuriem jāstrādā un ir grūti pieskatīt bērnus, kuri mācās attālināti. Taču viņš nenoliedz, ka būs kaut kādi zaudējumi, ieviešot stingrākus pasākumus.
Tomēr Pabriks uzsver, ka gadījumā, ja infekcijas izplatīsies skolās, atbildība vienalga gulsies uz valdības, nevis skolu pleciem.
Attiecībā uz robežu slēgšanu, Pabriks atkāpjas no Nacionālās apvienības līnijas. Viņš uzskata, ka ir jākonsultējas ar epidemiologiem.
Toties attiecībā uz naudas sodiem par ierobežojumu neievērošanu, viņš pateica, ka tie ir jāpiemēro pārkāpumu gadījumā, kā to prasa likums. "Diemžēl nav citu variantu," konstatēja Pabriks. Viņš uzskata, ka šobrīd nav laiks likt indivīda intereses augstāk par visas sabiedrības interesēm, kā tas bija pavasarī. Šobrīd priekšgalā ir jānoliek visas sabiedrības intereses.
"Uz konkrētu laika periodu tas pieļaujams jebkurā normālā demokrātiskā sabiedrībā un par to nav ko apvainoties," atzīmēja Pabriks.
Viņš uzsvēra, ka paudis savu nostāju valdības sēdēs. Taču koalīcija sastāv no piecām partijām, savukārt viņš ir tikai viens no Ministru kabineta locekļiem.
Atvedīs zemessargus
Pabriks ir gatavs veltīt savas ministrijas spēkus gadījumā, ja valdība tomēr izlems piemērot striktākus Covid-19 izplatības ierobežojumus. Aizsardzības ministrijas vadītājs pat ir gatavs piesaistīt zemessargus.
Taču ministrs paskaidroja, ka tās ir civilpersonas, un katrs no viņiem strādā savā profesijā, ka viņus nedrīkst ilgstoši atraut no pienākumu izpildes. Un diez vai viņi ies stāvēt lielveikalu apsargu vietās. Tādēļ iestādei sākumā būs jāizvērtē esošie resursi, secināja ministrs.
Interesanti, ka iepriekš Pabriks pārdzīvoja par to, ka pandēmija atņems resursus viņa ministrijai un Latvijai neizdosies piešķirt nepieciešamos 2% no IKP aizsardzībai, kā to pieprasa NATO.
Pabriks paziņoja, ka pat krīzes periodā ir jāvelta īpaša uzmanība armijai un nav jāaizmirst par tās atbalstīšanu. Viņš apgalvoja, ka koronavīrusa pandēmijas izraisītā krīze nebūt nav tāda, kāda bija 2008.-2009. gada krīze.
Tāpat ministrs atgādināja, ka viņa vadītā nozare palīdz arī citām nozarēm. Piemēram, virza valsti pie inovācijām, rada darbavietas, veicina vietējās ražošanas un eksporta attīstību.
Taču nesen kļuva zināms, ka ar 3,9% budžeta deficītu Latvijas Aizsardzības ministrija 2021. gadā var saņemt 2,3% no IKP, kas ir par 44 miljoniem eiro, vairāk nekā 2020. gadā.
Aizsardzības ministrijas vadītāja padomnieks Emīls Dobrājs novembra sākumā skaidroja, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministri jau vienojušies izdarīt visu nepieciešamo, lai izdevumus nenāktos samazināt. Un viņiem tas ir veiksmīgi izdevies.
Acīmredzot, zinot to, ka viņam uzticētā Latvijas aizsardzība saņems savu un pat vairāk, lika ministram atslābt, un viņš beidzot spēja novērtēt pandēmijas un ar to saistītās krīzes nopietnību. Lai gan, kas attiecas uz krīzi, pagaidām tomēr nav skaidrs, vai viņš joprojām vērtē šo periodu ne tā kā 2008.-2009. gada krīzi.