Dinas Hitrovas garderobē ir vien apmēram divdesmit apģērba priekšmeti un apavi: džinsi, sporta jaka, divi pāri kroseņu, daži T-krekli. Jau vairāk nekā divus gadus viņa ne kāju nesper veikalos apģērba meklējumos. Pielikt punktu šopingam Dina nolēma ne aiz taupības – ekoloģijas labad.
Dina uzskata, ka ikviens spontāni nopirkts un pēc tam izmests priekšmets kaitē apkārtējai videi. Dzīvojot pilsētā – Jekaterinburgā, Dina ir iemācījusies dzīvot gandrīz bez atkritumiem: organiskās atliekas nonāk kompostā, plastmasu un stiklu viņa nodod pārstrādei. Izdevies atrast pielietojumu pat kases čekiem – no tiem sieviete izgatavo akvareļu papīru, par Dinu portālā RIA Novosti pastāstīja Anastasija Gņedinska.
"Noturēties vismaz mēnesi"
Fotogrāfijā Dina saspiedusi saujā transporta talonu, vairs nederīgu zolīšu pāri, eļļas pudeles etiķeti. Tāds ir viņas atkritumu spaiņa saturs vienpadsmit dienu laikā. "Varēja būt vēl mazāk: samērcētas kartona zolītes varētu izkaltēt un nodot kopā ar makulatūru."
Līdz 2010. gadam Dina neko daudz negrima domās par patēriņu un ekoloģiju. Viņa bija arhitekte prestižā firmā, priekš sevis naudu nežēloja. "Vakarā varēju iegriezties veikalā un atdot palielu summu par kaut kādu nevajadzīgu mantu. Labi vēl būtu, ja tie būtu ieplānoti pirkumi. Bet es šķērdēju naudu pēc principa "ja jau esmu veikalā, kaut kas jānopērk"," atcerējās sarunbiedre.
Viņas dzīvi mainīja brīvprātīgo projekti. Hitrova iestājās "Brīvprātīgo meža ugunsdzēsēju biedrībā", sadraudzējās ar Greenpeace aktīvistiem. Sāka ar mazumiņu – atkritumu šķirošanu. Pirms diviem gadiem nolēma padzīvot pēc principa "zero waste", nekādu atkritumu. "Apsolīju nepirkt neko lieku, pat ne zeķu pāri. Vienkārši gribējās saprast, vai izturēšu". Nekādu konkrētu termiņu viņa sev nenosprauda, nolēma paciesties vismaz mēnesi. Taču pēc gadu ilgas "bezpirkumu diētas" pagarināja eksperimentu. Dina atcerējās, ka vispirms sarīkojusi inventarizāciju garderobē: daļu mantu aizveda pārstrādei, šo un to atdeva draugiem. Tagad viņas skapī ir pamata komplekts: daži T-krekli, sporta jaka, džinsi, bikses, divi pāri kroseņu – ikdienai un skriešanai. Divas ziemas virsjakas – ikdienai un sporta nodarbībām. Dina apliecina: pietiek visiem dzīves gadījumiem, it īpaši, ja cilvēks izraudzījies sportisku stilu.
"Protams, visvairāk nonēsājas apavi. Vienas krosenes jau ir šausmīgi novalkātas. Tomēr es tās nesu uz darbnīcu, lieku ielāpus, pielīmēju. Saprotu: katra jauna priekšmeta cenai jāpieskaita klāt darba izdevumi, ražošanai vajadzīgās izejvielas, simtiem litru ūdens, kas vajadzīgi, lai izaudzētu, piemēram, kokvilnu."
Zeķes Dina lāpa. Apgalvo, ka divu gadu laikā nav nopirkusi nevienu pāri. Arī apavus, rotaslietas, pat apakšveļu. "Komentāros manām publikācijām sociālajos tīklos daudzi raksta, sak, es no sākuma esot sarūpējusi apģērbu krājumu, pēc tam pieteikusi gadu (sākumā eksperiments bija paredzēts uz divpadsmit mēnešiem) bez pirkumiem. Bet es taču to visu pārsvarā daru pati priekš sevis. Kāpēc man vajadzētu krāpt pašai sevi?"
Agrāk pirms svarīgas tikšanās vai brauciena Dina noteikti pirka jaunu kostīmu vai kleitu. Tagad uz meistarklasēm un intervijām nāk sporta jakā.
— Vai gadās, ka esat ciemos un visi redz, ka jums zeķes ir salāpītas? Vai nebaidāties nosodījuma, šķību skatienu?
— Visi paziņas saprotoši uztver manu dzīvesveidu, uzskatus. Pie tam nevajag domāt, ka es nēsāju skrandas. Apģērbs, it īpaši kvalitatīvs un dārgs, ir diezgan izturīgs. Mēs to izmetam agrāk vienkārši tāpēc, ka manta vairs nav modīga, ir apnikusi.
Dina sarēķināja: ietaupījusi 150 tūkstošus rubļu un vairāk nekā 300 stundas, ko agrāk būtu pavadījusi, pielaikojot pirkumus. "Es varēju ieiet tirdzniecības centrā un aizmirst it visu, izraugoties mantas. Pat ja nekas nederēja, tik un tā kaut ko pirku. Vajag taču kaut kā attaisnot izšķiesto laiku."
Čeku papīrs
Jau vairākus gadus Dina nelieto polietilēna maisiņus. Uz veikaliem iet ar pašrocīgi šūtām ekosomām. "Tās vajag tikai izpurināt, un var lietot atkal. Jā, gaļai vai vistai nav īsti labas, bet var jau izmazgāt. Tomēr es esmu vegāne, tāpēc pārtikas veikalos ņemu dārzeņus un augļus."
Viņa atteikusies arī no parastās sadzīves ķīmijas. Pērk tikai cieto šampūnu un kondicionētāju matiem, bez iepakojuma, izmanto tikai ekosūkļus, ko meistaro pati no auduma apgriezumiem. Atradusi pat ekoloģiskas zobu sukas – no bambusa. "Tās sairst kā parasta koksne – dažu gadu laikā. Tiesa, tagad daudzviet, arī pie mums plastmasas zobu sukas šur un tur pieņem pārstrādei. Tās izkausē un pievieno sporta laukumu segumā."
Čekus no lielveikaliem Dina nemet laukā – tie pārtop par ekopapīru. Sieviete skaidro, ka tos nevar nodot pārstrādei, jo papīrs satur kaitīgo bisfenola A savienojumu. "Es tos krāju, liku kārbā. Ar laiku sakrājās tik daudz, ka vajadzēja steigšus izdomāt, kur tos likt. Nolēmu pamēģināt izgatavot akvareļpapīru." Dina čekus izmērcē bļodā, pievieno mazliet PVA līmes, sajauc, līdz masa ir vienveidīga. To viņa izberž caur sietiņu, izklāj plānā kārtiņā uz auduma un kaltē. "Pat šajā jomā esmu panākusi ekoloģisku tīrību. Ja palasīsiet, kā ražo papīru, sapratīsiet, cik tas ir kaitīgi apkārtējai videi: daudz balināšanas, atkritumi un notekūdeņi. Manā ražošanā atkritumu nav. No atkritumiem es saņemu jaunu produktu."
— Vai sulas pakās un ūdeni pudelēs arī nepērkat?
— Protams, ne. Vairāk nekā pirms pieciem gadiem man uzdāvināja daudzkārt lietojamu pudeli. To ņemu visur līdzi. Gan ekoloģiski, gan ekonomiski: atsakoties no pudelēs pildītā ūdens, ietaupu līdz desmit tūkstošus rubļu gadā. Starp citu, nelietoju arī sabiedrisko transportu – pārvietojos tikai ar velosipēdu.
"Savācu pat suņu ekskrementus"
Savus atkritumus Dina ir minimizējusi. Piedevām viņa novāc arī citu atstāto. Jau vairākus gadus viņa nodarbojas ar plogingu – teritorijas uzkopšanu skrējiena laikā. "Dzīvoju netālu no Uhtusa mežaparka, sen nodarbojos ar skriešanu. Raizes sagādāja tikai atkritumi, ko nevērīgi šašliku mīļotāji atstāj, kur pagadās. Sapratu: ja man nepatīk trenēties tādā bardakā, kaut kas ir jādara. Sāku uzlasīt bundžas, pudeles. Tikai pēc tam uzzināju, ka plogings ir vesela kustība – šie cilvēki uzņēmušies rūpes par tīrību. Starp citu, tā radusies Zviedrijā."
Sākumā Dina uzlasīja plastmasas pudeles. Pēc tam – arī izsmēķus un mitrās salvetes. Tagad neatstāj pat suņu ekskrementus.
Pēc ikdienas sporta nodarbībām viņa iznes no meža līdz pat astoņus kilogramus atkritumu. Pie tam viņa pat maisiņus nepērk – tie viegli atrodas starp izmestajiem atkritumiem. Pēc tam Dina tos neizmet konteinerā kopā ar saturu – atstāj nākamajām "medībām". "Dažreiz maisiņus izmantoju vairākas nedēļas." Pirkt nākas tikai cimdus. Tomēr tos Dina mazgā (starp citu, ar ekoziepēm) un nēsā mēnešiem ilgi.
Droši vien, globālā mērogā Dinas ieguldījums ekoloģijā šķiet minimāls. Viņas centienus nosedz viena uzņēmuma izmeši. Taču, ja katrs mūsu vidū atteiksies vismaz no plastmasas maisiņiem, uz Zemes noteikti kļūs vieglāk elpot.