Skolas palikušas aci pret aci ar pandēmiju: kāpēc ministrei laiks demisionēt

Jau pavasarī kļuva skaidrs, ka jaunajā mācību gadā nāksies izmantot tālmācību režīmu, tomēr ministrija faktiski pameta skolas aci pret aci ar problēmām, ko bija itin vienkārši prognozēt.
Sputnik

RĪGA, 27. novembris – Sputnik. Izglītības ministre Ilga Šuplinska spēlējas ar politiku, nevis attīsta izglītības nozari Latvijā: skolas palikušas aci pret aci ar koronavīrusa radītajām problēmām, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja skolotājs no Daugavpils, Latvijas Krievu savienības loceklis Aleksandrs Livčaks.

Jaunās sanitārās normas paredz, ka katram 1.-6. klašu audzēknim skolā jāatvēl 3 kvadrātmetru platība, skolotāju pienākums ir valkāt maskas arī nodarbību laikā. Ja skola nevar nodrošināt minēto normu izpildi, tai jāorganizē attālinātās mācības.

"Tiek sperti tīri politiski soļi, apgūta Eiropas nauda, bet no izglītības attīstības nav ne smakas. Jau pavasarī bija skaidrs, ka nākamajā mācību gadā nāksies mācīties attālināti. Ministrijai vajadzēja visu vasaru strādāt, lai rastu risinājumus tālmācībām, laikus sagatavotu lekcijas un programmatūru, organizētu kursus skolotājiem. Taču patiesībā nekas netika darīts," norādīja Livčaks.

Pedagogs uzsvēra, ka jaunais mācību gads sācies ar acīmredzamām problēmām, ko bija itin vienkārši prognozēt.

Skolotāju arodbiedrība ir gatava pieprasīt Šuplinskas demisiju

"Kā vienmēr, skolas palika aci pret aci ar problēmām. Ministrija tikai izvirza bezgalīgas prasības, dažkārt –pretrunīgas. Piemēram, agrākajos gados resors rūpējās par klašu palielināšanu. Taču pašreizējās skolu ēkas neļauj to izdarīt. Parastas klases platība – 6x9 metri, tas ir, 54 kvadrātmetri.  Fizikas, ķīmijas un bioloģijas klases – 6x12, bet angļu valodas klase – 6x6. Tātad nepieciešama visu skolu kapitāla rekonstrukcija, lai pildītu jaunās normas – 90 kvadrātmetri 30 cilvēku klasei. Patlaban tādi izmēri ir tikai aktu zālei vai ēdamtelpai," pastāstīja Livčaks.

Skolotājs atzīmēja: pēc viņa domām, Šuplinksas ieteikums mainīt "tālmācībās" priekšmetus pa nedēļām  vai mēnešiem ir nepilnīgs.

"Pastāv noteikts stundu skaits, ko apmaksā skolotājam. Nevar piespiest skolotāju strādāt caurām diennaktīm... Lai virknētu nodarbības, ir jāatsakās no puses priekšmetu – kā šonedēļ var mācīties ķīmiju, bet nākamnedēļ – fiziku?" Livčaks bija neizpratnē.

Jaunievedumus skolās negatīvi novērtēja arī Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība – tā aicināja "godīgi" sūtīt mācību iestādes tālmācību režīmā, - tas šķiet mazāks ļaunums salīdzinājumā ar ministres prasībām. Arodbiedrība uzsvēra, ka plāno pieprasīt Šuplinskas demisiju un ir gatava šim nolūkam izmantot streiku.

Livčaks atzīmēja, ka ir grūti novērtēt skolotāju streika perspektīvas apstākļos, kad skolas pārsvarā strādā attālināti.

"Nekāda likuma norma nenosaka ministra demisijas atkarību no streikotāju skaita. Latvijā nav bijs tāds precedents, ka ministrs tiktu atstādinats ar streiku. Šuplinsku jau sen laiks atstādināt. Vai tas izdosies tagad, vai valdība uzklausīs arodbiedrības balsi – to rādīs laiks," secināja Livčaks.

Iepriekš Šuplinska paziņa, ka Covid-19 izplatības krišanās gadījumā 1.-6. klašu un izlaiduma klašu skolēli atgriezīsies pie mācībām klātienē. Ja epidemioloģiskā situācijā nemainīsies, pie tālmācībām pāries visas klases, izņemot sākumskolu.