Pētījums: otrais Covid-19 vilnis negatīvi ietekmējis iedzīvotāju kaitīgos ieradumus

Saskaņā ar pētījumu katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs rudenī, kad Latvijā sākās otrais Covid-19 vilnis, sāka biežāk lietot alkoholu.
Sputnik

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Aptaujas "BENU Aptiekas Stresa termometrs" rezultāti parādīja, ka rudenī, kad Latvijā sākās otrais koronavīrusa vilnis, iedzīvotāji sāka vairāk lietot alkohola, raksta Mixnews.lv.

Desmit procenti respondentu atzīmēja, ka sākuši lietot alkoholu rudenī, no tiem 3% pateica, ka sākuši dzert biežāk nekā parasti, savukārt 7% – krietni biežāk.

Tomēr, kā norāda pētījuma organizatori, rudens alkoholisko dzērienu patēriņa rādītājs tomēr ir zemāks, nekā bija 2020. gada aprīlī, toreiz apstiprinoši uz jautājumu par alkoholu atbildēja 16% respondentu.

Latvijas ģimeņu izdevumi: alkoholam tērē vairāk, nekā mācībām

Saskaņā ar aptauju, 56% aptaujāto nepamanīja izmaiņas savos ieradumos karantīnas laikā, savukārt 11% pat ir sākuši lietot mazāk alkohola, nekā līdz šim, 33% atzīmēja, ka nedzer alkoholiskos dzērienus vispār.

Narkoloģe-psihoterapeite Ilze Maksima atzīmēja, ka atrašanās ilgstošā stresa stāvokli atšķirīgi ietekmē cilvēkus. Daži beigās tomēr atrod dvēseles mieru, bet daži, nespējot tikt galā ar stresu, vēršas pēc palīdzības pie līdzekļiem, kuri tikai īslaicīgi palīdz vai rada miera izjūtu. Pie šādiem līdzekļiem attiecas alkohols, nikotīns, azartspēles un citi procesi, kuri izraisa pieradumu.

Alkohols ir viens no galvenajiem mirstības un invaliditātes iemesliem pasaulē. Saskaņā ar PVO datiem, Latvijā ir Eiropā visaugstākie mirstības rādītāji alkohola lietošanas dēļ — no tā katru gadu nomirst aptuveni 450 cilvēki.